Sokolku pogosts
| Sokolku pogosts | |
|---|---|
 | |
| Nūvods: | Viļānu nūvods |
| Centrys: | Strupli |
| Pluots: | 56.7 km2 |
| Dzeivuotuoju sk. (2010): | 856[1] |
| Bīzeiba: | 15.1 dz./km2 |
| Īstateits: | 1945 godā |
Sokolku pogosts irā Viļānu nūvoda teritoriskais padalīņs Latgolā. Pogostā dora tautys noms i biblioteka, feļčeru punkts, div puordūtuvis, solu sīvīšu apvīneiba "Ūdzeņa".[2] Kai 2008 godā aizdareja Dylmaņu pamatškolu, pogostā nadora nivīns vuiceibu īstots.[3] Lelums Sokolku pogosta škoļnīku vuicuos Cyskuodu vydsškolā. Pogostā dora vīna katuoļu parapeja, tok lelums dzeivuotuoju irā staroveri i apmeklej Sakstygola ci Sylmolys pogosta cierkvys.
Viesture
[pataiseit | labot pirmkodu]Viesturiskai Sokolku pogosta teritoreja bejuse Rēznis apleiciņa Viļānu pogostā. 1945 godā Viļānu pogostā īstateja Sokolku solys padūmi. Nu 1947 gods da 1949 godam bejs Viļānu apleicinī, nu 1949 da 1962 godam Viļānu rajonā, a nu 1962 gods Rēznis rajonā. 1954 godā Sokolku solai daškiera likvidātū Skudnovkys solu.[4] 1990 godā solu reorganizej kai pogostu.[5] 2009 godā kai administrativu teritoreju pogostu daškir Viļānu nūvodam.
Rūbeži
[pataiseit | labot pirmkodu]Sokolku pogosts tur rūbežu ar:
- Viļānu nūvoda Viļānu mīstu i Viļānu pogostu;
- Rēznis nūvoda Sakstygola pogostu i Sylmolys pogostu;
- Ribinišku nūvoda Vydsmuižys pogostu.
Doba
[pataiseit | labot pirmkodu]Sokolku pogostā nadaudzi irā kudrys, smiļkts i žvyra atrostuvis, a mežu cīši moz. Dīnavydvokorūs plota leidzonaine, a dīnavydreitūs iz Cyskuodu azara pusi zeme kaupraina. Pogosta teritorejā navā nivīna azara.
Iudini
[pataiseit | labot pirmkodu]Upis:
- Cyskuoda
- Lauza
- Malta
Pūri i peisi:
- Strupļu pūrs
Dzeivuotuoji
[pataiseit | labot pirmkodu]Sokolku pogostā dzeivoj 856 ļauds, nu jū 74% krīvu i 23% latvīšu.[6] Pyrma 300 godu Sokolku pogosta teritorejā iz dzeivi atguoja nu cara represejom bāgūšī staroveri, partū lelums pogosta dzeivuotuoju irā etniskī Latgolys krīvi.
Solys
[pataiseit | labot pirmkodu]Sokolku pogosta ļauds dzeivoj 22 soluos.[7]
Zeimeigi ļauds
[pataiseit | labot pirmkodu]- Stanislavs Beļkovskais - publicists;
- Terezeja Broka - kordirigeņte;
- Fraņcs Murāns - ASV Vyskonsina Universiteta profesors
Saimisteiba
[pataiseit | labot pirmkodu]Transports i saiteibys
[pataiseit | labot pirmkodu]Pogosta teritoreju škārsoj vīns vaļsteibys zeimebys autoceļš Viļāni-Ružyna-Malta (P59) i nazcik vītejuos zeimeibys celi.[8] Pūstumūs īt Krystapiļs-Sīnuojis dzeļžaceļa lineja, tok pogosta teritorejā nivīnys stacejis navā. Ļauds izmontoj tyvuokū staceju Viļānūs.
Sokolku pogosta teritoreju apkalpoj vīna posta atdale Sokolki (LV-4640).[9]
Slavvītys
[pataiseit | labot pirmkodu]- Ostroņu Sv. Aloiza Romys katuoļu bazneica - kūka dīvanoms pastateits 1936 godā;
- Sokolku muižys parks
Nūruodis
[pataiseit | labot pirmkodu]- ↑ Latvejis dzeivuotuoju skaits pošvoldūs 01.07.2010.
- ↑ Sokolku pogosts, Viļānu nūvoda teiklavīta
- ↑ Rēznis rajonā itūgod dorbu īsuoce 13 vuiceibu īstoti, TVNET zinis
- ↑ Okupātuos Latvejis administrativi teritoriskais dalejums. Latvejis Vaļsteibys arhivu generaldireceja. Reiga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. A/S Preses nams, Rīga, 2001-2002 ISBN 9984-00-412-0
- ↑ Sokolku pogosts, Viļānu nūvoda teiklavīta
- ↑ LĢIA vītvuordu datubaza
- ↑ Latvejis vaļsteibys regionalī autoceli
- ↑ Latvejis posta iņdeksu gruomota
|
Itys rakstīņs napiļneigs. Jius varit dūt sovu īlicīni Vikipedejā, papiļdūt tuo. |