Pāriet uz saturu

Bulduri

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par Jūrmalas pilsētas daļu. Par dzelzceļa staciju skatīt rakstu Bulduri (stacija).
Savrupmājas Bulduros ap 1900. gadu.
Bulduru pludmale ar sauļošanās krēsliem pirms Pirmā pasaules kara.

Bulduri ir Jūrmalas pilsētas daļa starp Lielupi un Dzintariem. Tā ir viena no biežāk apmeklētākajām Jūrmalas atpūtas zonām, kas izvietojusies starp dzelzceļu un Rīgas jūras līča piekrasti. Apdzīvota ir arī zona starp dzelzceļu un Lielupi (upi), kura saucas par Vecbulduriem.

Bulduros atrodas Bulduru slimnīca, luterāņu baznīca un Kristīgā akadēmija.

Nosaukums

Vietvārds Bilderliņi cēlies no Lielupes pārcēlāja Jāņa Bildringa (Büldring) vārda, kuram Livonijas ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs 1495. gadā nodeva lēnī šo apvidu un plostu, bet 1516. gadā arī krogu ceļotāju izmitināšanai.[1] 1922. gadā Bilderliņu muižu (vācu: Bilderingshof, krievu: Бильдерингсгофъ) pārdēvēja par Bulduriem.

Vēsture

Valters fon Bildrings, jādomā Jāņa Bildringa pēctecis, 1655. gadā savu muižu pārdeva Kurzemes hercogam Jēkabam. Kopš tā laika Bulduri kļuva par valsts ("kroņa") īpašumu[2]. Kad 1783. gadā šo apvidu pievienoja Krievijas impērijai, agrāk hercogam piederējušās Bulduru muižas sastāvā tika uzskaitīts krogs un zemnieku mājas Putni, Sviesti, Dūči, Viņķi, Jukani, Spendoļi, Vēzeles, Reķi, Lorenči, kā arī Dubultu krogs. 1826. gada dvēseļu revīzijas aktos minēts, ka Bulduros mituši 193 iedzīvotāji.

Pēc 1824. gada vētras Lielupes grīva paplašinājās tādā mērā, ka Buļļu plostu pie Vārnukroga izbeidza un ierīkoja jaunu plosta vietu pie Bulduru muižas. Kopš 1830. gadiem Bulduri kļuva par populāru rīdzinieku peldvietu, uz kuru no Rīgas varēja nokļūt pa purvainajā Lieknā uzbūvētu dambi, pārceļoties pār Lielupi ar plostiem, kas vienā reizē varējuši pārcelt pat 32 zirgu ekipāžas. Ar 1833. gadu sestdienās un svētdienās no Rīgas līdz Bulduru pārceltuvei kursēja diližanse, bet pārceltuves otra puse cita diližanse pasažierus aizveda līdz Dubultiem un Mellužiem. 1844. gadā trīs reizes nedēļā no Rīgas uz Dubultiem sāka kursēt tvaikonis "Unitij" un 1847. gadā arī tvaikonis "Ranger" ar pieturas vietu Bulduros. 1875. gadā uz Bulduru muižas zemes bija uzceltas apmēram 400 vasarnīcas.

1910. gadā bijušajā Bulduru muižā izveidoja Bulduru dārzkopības vidusskola, kas bija pirmā dārzkopības mācību iestāde Latvijā.

Atsauces

  1. P. Belte. Rīgas Jūrmalas, Slokas nun Ķemeru pilsētas ar apkārtni. Vēsturisks apskats ar 204 ilustrācijām. 1935. 30 -31 lpp.
  2. Apinis K. Latvijas pilsētu vēsture. Rīgā, 1931. g., 51.lpp