Dzimusi 1941. gadā Rīgā kā Inta Zariņa zemnieka un skolotājas ģimenē. Mācījās Salaspils septiņgadīgajā skolā (1948–1955), tad Rīgas 3. vidusskolā (1955–1959).
Studēja Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļā (1959—1964), 1963. gadā apprecējās ar dzejnieku Māri Čaklo, izšķīrās 1966. gadā. Viņa strādāja Raiņa Literatūras vēstures un mākslas muzejā (1964–1969). 1967. gadā publicēts pirmais kritiskais raksts - recenzija par J. Plotnieka dzejas krājumu "Ar liesmu ledus deg".
1968. gadā I. Čaklā apprecās ar rakstnieku Ēvaldu Vilku (Lāci), piedzimst meita Linda un dēls Ēvalds Lācis, vēlākais animācijas filmu režisors. 1976. gadā Ē. Lācis mirst. I. Čaklās meita Maija dzimusi civillaulībā ar kritiķi Osvaldu Kravali.
No 1976. līdz 1987. gadam Inta Čaklā strādāja laikrakstā "Literatūra un Māksla", publicēja recenzijas un problēmrakstus. Sadarbojās arī ar laikrakstiem "Padomju Jaunatne", "Diena" un "Kultūras Forums", žurnāliem "Karogs" un "Latvju Teksti", publicēja pārskatus par literatūru almanahā "Kritikas gadagrāmata". No 1987. līdz 1994. gadam viņa bija redaktore izdevniecībā "Liesma", pēc tam redaktore apgādos "Nordik" un "Tapals".
Inta Čaklā rakstīja recenzijas un apceres par Knutu Skujenieku, Vizmu Belševicu, Imantu Ziedoni, Eriku Ādamsonu, Uldi Bērziņu un citiem dzejniekiem, sekmējot latviešu literatūras kritikas atbrīvošanos no socreālisma kanonu dogmām 1970. gados.
2013. gadā izdota I. Čaklās literatūrkritisko rakstu un recenziju izlase "Kas dzīvo vārdos", tajā apkopoti vairāk nekā 40 gadu garumā tapuši teksti.
