Pāriet uz saturu

Indriķis Laube

Vikipēdijas lapa
(izmaiņas) ← Senāka versija | skatīt pašreizējo versiju (izmaiņas) | Jaunāka versija → (izmaiņas)
Indriķis Laube
Laubes Indriķis
Laubes Indriķis
Personīgā informācija
Dzimis 1841. gada maijā
Durbe
Miris 1889. gada 4. oktobrī
Rīga
Tautība Vācietis[1]
Literārā darbība
Pseidonīms Tāmnieks, Zobgals, Ņirga, Inga, Rebble Šmulle[2]
Nodarbošanās Rakstnieks, literatūrkritiķis, žurnālists, tulkotājs
Valoda Latviešu

Indriķis Laube (dzimis 1841. gada maijā Durbē, miris 1889. gada 4. oktobrī Rīgā),[3] arī Heinrihs Laube (vācu: Heinrich Laube),[4] Laubes Indriķis, bija vācbaltiešu rakstnieks, literatūrkritiķis, žurnālists, tulkotājs.

Durbē beidzis skolu.[2] Kuldīgā izmācījies par cunftes zelli, tēva Bebes krogā bijis galdnieks.[2] 1863. gadā sācis mācīties Aizputes apriņķa skolā,[3] skolu pabeidzis nav.[2] Friča Brīvzemnieka ietekmē pievērsās latviešu kultūrai.[2]

1869. gadā sāka strādāt par mājskolotāju Jelgavā.[3] Tajā pašā gadā iepazinās ar Ādolfu Alunānu, publicēja pirmo recenziju par latviešu teātri Jelgavā.[2] Tika atlaists no mājskolotāja amata par dalību jaunlatviešu vakaros.[2] No 1872. līdz 1875. gadam bijis Rīgas Latviešu biedrības intendants.[2] 1873. gadā sāka strādāt laikrakstā "Mājas Viesis".[3] Laikraksta faktiskais redaktors no 1874. līdz 1889. gadam.[3] Darbus publicējis arī citos izdevumos.[2]

Publicējies kopš 1870. gada.[3] Viena no pirmajiem garstāstiem latviešu literatūrā autors — "Smiltenieku Andrejs" (periodikā 1878. gadā).[5] Sarakstījis ap 150 humoristiski satīriskus feļetonus, uzskatāms par feļetonu žanra dibinātāju.[4] 1872. gadā sarakstīja brošūru "Mūsu laika raksti",[4] tāpat rakstījis apceres par latviešu kultūras darbiniekiem (Krišjānis Barons, Kaspars Biezbārdis, Atis Kronvalds, Māteru Juris, Gothards Frīdrihs Stenders).[3] Publicēja recenzijas, rakstus par valodniecību, literatūras teoriju, jaunlatviešiem.[3]

Apbedīts Rīgas Lielajos kapos.[2]

  1. L. Bībere (redaktors). Latviešu literatūras vēsture. 1. sējums. LZA Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 1998. 166. lpp. ISBN 9984-17-033-0.
  2. 2,00 2,01 2,02 2,03 2,04 2,05 2,06 2,07 2,08 2,09 «Laube Indriķis (Heinrihs)». Biblio.kuldiga.lv. Skatīts: 2015. gada 25. maijā.[novecojusi saite]
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 3,6 3,7 Latvijas enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2007. 43. lpp. ISBN 978-9984-9482-4-9.
  4. 4,0 4,1 4,2 «Laube Heinrihs». Letonika.lv. Skatīts: 2015. gada 25. maijā.
  5. «Laube Indriķis». Letonika.lv. Skatīts: 2015. gada 25. maijā.