Lielais meža raibenis
| Lielais meža raibenis Argynnis paphia (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
.jpg?lang=lv) Tēviņš | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Klase | Kukaiņi (Insecta) |
| Kārta | Zvīņspārņi (Lepidoptera) |
| Dzimta | Raibeņu dzimta (Nymphalidae) |
| Cilts | Atraitnīšu raibeņu cilts (Argynnini) |
| Ģints | Atraitnīšu raibeņi (Argynnis) |
| Suga | Lielais meža raibenis (A. paphia) |
| Sinonīmi | |
| |
 Lielais meža raibenis Vikikrātuvē | |
Lielais meža raibenis (Argynnis paphia) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) suga, kas izplatīta Palearktikas ekozonā: mērenajā joslā Eiropā, Āzijā un Ziemeļāfrikā. Latvijā lielais meža raibenis ir bieži sastopama tauriņu suga. To var novērot lidojam jūlijā un augustā.
Izskats
.jpg?lang=lv)
Lielais meža raibenis ir liels tauriņš, viens no lielākajiem Eiropas raibeņiem.[1] Tēviņi ir nedaudz mazāki nekā mātītes. Tēviņa spārnu plētums ir 69—76 mm, bet mātītes 73—80 mm.[2] Tēviņa spārni ir dziļi oranžā krāsā ar melniem raibumiem un četrām tumšām dzīslām spārnu virspusē, bet apakšpusē spārni, īpaši izteikti aizmugurējie spārni, ir zaļgani. Turklāt atšķirībā no citiem atraitnīšu raibeņiem to aizmugurējo spārnu apakšpuses ir nevis ar pērļbaltiem raibumiem, bet ar bālām, samērā platām svītrām. Tēviņam uz priekšējo spārnu virspuses starp pirmo un ceturto dzīslu ir zvīņas, kas izdala smaržu. Šī smarža pievilina mātītes un palīdz tām atšķirt partneri no citām raibeņu sugām.
Mātītes ir gaišākas, to spārni ir nedaudz noapaļoti, melnie raibumi lielāki, turklāt tām nav tumšo dzīslu.[1][2] Kāpurs ir tumši brūns ar divām dzeltenām līnijām uz tā muguras, bet katrā pusē dzeltenajām līnijām savirknējušies sarkanbrūni, gari dzelkšņi.
Ekoloģija
Pieaugušie tauriņi barojas ar dažādu ziedu nektāru, piemēram, kazeņu, dadžu ziedu un rudzupuķu nektāru. Lielais meža raibenis ir spēcīgs lidotājs, daudz ātrāks kā citi atraitnīšu raibeņi. To var redzēt paceļamies augstāk par koku galotnēm, lidojam lielā ātrumā. Tas vislabprātāk mājo retos, saulainos, sasusos lapukoku mežos, priekšroku dodot ozolu mežiem.[1] Tomēr to var novērot arī skujkoku mežos.
Netipiski kopumā tauriņiem lielā meža raibeņa mātītes olas nedēj uz kāpuru barošanās augiem — vijolītēm, bet vienu vai divus metrus virs zemes koku mizas spraugās, kas savukārt atrodas virs vijolīšu augiem. Kad augustā no oliņām izšķiļas kāpuri, tie nekavējoties dodas ziemas miegā līdz pavasarim. Pamostoties tie krīt lejup un barojas ar vijolītēm, kas aug koka tuvumā. Galvenā to barība ir rivina vijolīte (Viola riviniana). Kāpuri parasti barojas nakts laikā, bet dienas laikā nolien nelielā attālumā no vijolītēm. Vēsā, bet saulainā laikā tos var novērot sauļojamies uz kritušām, sausām lapām. Kāpuri iekūņojas zemsedzē un jūnijā izlido jaunie tauriņi.[2]
Atsauces
- ↑ 1,0 1,1 1,2 «Butterflies of Britain & Europe: Silver-washed Fritillary». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 4. martā. Skatīts: 2014. gada 16. martā.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Silver-washed Fritillary