Amazone
- Šis raksts ir par upi. Par karotāju sieviešu cilti skatīt rakstu Amazones.
Amazone | |
---|---|
portugāļu: Rio Amazonas | |
Amazone pie Manausas
| |
Satekupes | Maranjona un Ukajali 4°26′25.1″S 73°26′50″W / 4.440306°S 73.44722°W |
Ieteka | Atlantijas okeāns 0°52′04.4″N 49°44′07.8″W / 0.867889°N 49.735500°WKoordinātas: 0°52′04.4″N 49°44′07.8″W / 0.867889°N 49.735500°W |
Baseina valstis | Bolīvija, Brazīlija, Ekvadora, Kolumbija, Peru, Venecuēla |
Caurteces valstis | Peru, Brazīlija |
Garums | 6992 km |
Iztekas augstums | 5170 m |
Ietekas augstums | 0 m |
Kritums | 5170 m |
Vidējā caurtece | 209 000 m³/s |
Gada notece | 55 000 km³ |
Baseina platība | 7 180 000 km² |
Galvenās pietekas | Madeira, Purusa, Žapura |
Amazone Vikikrātuvē |
Amazone jeb Amazonasa[1] (spāņu: Río Amazonas, portugāļu: Rio Amazonas) ir upe Dienvidamerikā, tā ir otra garākā upe pasaulē, jo šobrīd par visgarāko tiek uzskatīta Nīla (vēl notiek strīdi par to, kura ir visgarākā). Amazones baseina platība ir 7,2 miljoni kvadrātkilometru, kas padara to par ūdeņiem un pietekām bagātāko upi pasaulē. Upe savu tecējumu sāk Andu kalnos Peru, saplūstot Ukajali un Maranjonai. Plūstot uz austrumiem pa pasaulē lielāko Amazones zemieni, tā šķērso Brazīliju un ietek Atlantijas okeānā. Atkarībā no tā, vai ir sausā vai mitrā sezona, Amazone Atlantijas okeānā ieplūdina 34 000 000 vai 121 000 000 litru ūdens sekundē. Amazone nes vienu piekto daļu no pasaules virszemes saldūdens krājumiem. Tas ir ļoti ievērojams daudzums, un pat 180 km no Amazones ietekas Atlantijas okeānā ūdens ir tikai nedaudz iesāļš. Līdz ar upes ūdeni okeānā tiek ienests ļoti daudz augsnes un iežu daļiņu, kas ieskalotas upē tās ceļā uz okeānu. Katru dienu Amazones deltā nogulsnējas vairāki miljoni tonnu šo sanešu. Milzīgais Amazones ūdens un cieto daļiņu daudzums iekrāso Atlantijas okeāna ūdeni pat ļoti lielā attālumā no upes ietekas vietas. Amazonē ir vairāk zivju sugu nekā Atlantijas okeānā. Amazones līdzenums nav augstāks par 150 m vjl.
Jaunākie pētījumi liecina, ka upes garums, rēķinot no Ukajali iztekas, ir pat 6992 km (līdz šim uzskatīja, ka tas ir tikai 6400 km). Šis fakts ierindotu Amazoni pirmajā vietā pasaulē pēc garuma, pārspējot Nīlu kopā ar Kageru (6650 km).[nepieciešama atsauce]
Pasaulē ir atlikusi mazāk nekā puse īsto lietus mežu, kas bijuši agrāk, un tie galvenokārt atrodas Amazones baseinā Dienvidamerikā. Amazones lietus meži ir apdraudēti straujās izciršanas un ugunsgrēku dēļ.
Amazone ir svarīgs Brazīlijas ūdensceļš — kuģu satiksme ir līdz Manausai, kas atrodas 1600 km attālumā no okeāna piekrastes. Plūdu laikā palienes bagātinās ar auglīgām nogulām.
Amazones pietekas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Ukajali,
- Žavari,
- Žurva,
- Purusa,
- Madeira,
- Tapažosa,
- Šingu,
- Tokantinsa,
- Maranjona,
- Napo,
- Isa,
- Žapura,
- Riunegru.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Alla Placinska. Portugāļu īpašvārdu atveide latviešu valodā. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2015. 100. lpp. ISBN 978-9984-829-20-3.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Amazone.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Lielās Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Šis ar Dienvidameriku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|