Jakovs Rafaļsons
| Jakovs Rafaļsons Яков Рафальсон | ||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
 Kreisajā pusē Jakovs Rafaļsons | ||||||||||
| Dzimis |
1946. gada 5. novembrī Makijivka, Ukrainas PSR, PSRS (tagad  Ukraina) | |||||||||
| Citi vārdi | Jakovs Orlovs | |||||||||
| Nodarbošanās | aktieris | |||||||||
| Dzīvesbiedre | Margarita Orlova | |||||||||
|
Apbalvojumi
| ||||||||||
Jakovs Orlovs (krievu: Яков Абрамович Орлов), dzimis un plašāk pazīstams kā Jakovs Rafaļsons (Rafalsons) (krievu: Яков Рафальсон, arī Яша; dzimis 1946. gada 5. novembrī),[1] ir ebreju izcelsmes Latvijas aktieris, teātra režisors un politiķis.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1946. gada 5. novembrī Makijivkā Ukrainā[2] Ābrama Rafaļsona ģimenē. 1964. gadā pārcēlās uz dzīvi Rīgā, bet mācījās Jaroslavļas teātra skolā (1966–1970).[3] Strādāja Mičurinskas, Voroņežas, Sevastopoles un Tomskas drāmas teātros, arī Maskavas teātros "Наш театр" un "Глобус".
Kopš 1991. gada strādā Krievu drāmas teātrī Rīgā[4] (tagad Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris).
J. Rafaļsons precējies ar aktrisi Margaritu Orlovu, pieņēmis sievas uzvārdu. Ir dēls Maksims.
Darbs kino un teātrī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Filmējās vairākās filmās ("Tiritomba jeb Zelta zivtiņa", "Rūdolfa mantojums", "Skroderdienas Silmačos" u.c.) un seriālos ("Neprāta cena", "UgunsGrēks"), arī ierunāja lomas animācijas filmās ("Šreks Trešais"), bija režisors Daugavpils teātra izrādei "O, sievietes".[5]
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Krievijas PFSR nopelniem bagātais skatuves mākslinieks
- 1996. gada "Spēlmaņu nakts" gada labākā aktiera balvu par Kapteiņa lomu izrādē "Nāves deja",
- 2001. gadā — "Spēlmaņu nakts" gada labākā aktiera balvu par Skapēna lomu izrādē "Skapēna blēdības",
- Triju Zvaigžņu ordenis, 3.. šķira (2003)
- Harija Liepiņa balva (2018).[6]
- 2024. gadā saņēma Žaņa Katlapa balvu par sasniegumiem, kas uz Latvijas teātra skatuvēm mākslinieciski apliecina nācijas pamatvērtības.[7]
Politiskā darbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2020. gada ārkārtas vēlēšanās J. Rafaļsons kandidēja un tika ievēlēts Rīgas domē no partijas "Gods kalpot Rīgai!" saraksta. 2023. gada oktobrī Rafaļsons nolika deputāta mandātu, skaidrojot to ar "paredzētiem projektiem radošajā jomā".[8]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Raksts laikrakstā "Томский вестник. День добрый" — Ему есть что сказать миру и людям Arhivēts 2005. gada 27. decembrī, Wayback Machine vietnē., publicēts 22.02.2003 Tomskas teātru afišas portālā tafi.narod.ru, informācija iegūta 09.01.2008
- ↑ «LUBLU». web.archive.org. 2003-04-23. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2003-04-23. Skatīts: 2022-10-16.
- ↑ Intervija laikrakstam "Kurzemes Vārds" Arhivēts 2008. gada 22. janvārī, Wayback Machine vietnē., publicēta 08.09.2006 portālā liepajniekiem.lv
- ↑ Rīgas Krievu teātra trupa: Jakovs Rafalsons Arhivēts 2007. gada 7. novembrī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ Intervija laikrakstam "Latgales Laiks" Arhivēts 2007. gada 15. jūlijā, Wayback Machine vietnē., publicēta 31.03.2006
- ↑ «Lilitas Bērziņas balvu saņem Ķuzule-Skrastiņa, Harija Liepiņa - Rafalsons». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-01-24.
- ↑ «Žaņa Katlapa balva tiks pasniegta arī šogad». Tukums.lv (latviešu). 2024-10-15. Skatīts: 2024-10-15.
- ↑ «Aktieris Rafalsons noliek Rīgas deputāta pilnvaras; vietā būs bārmenis Reizenbergs». delfi.lv (latviešu). 2023-10-18. Skatīts: 2024-01-31.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- IMDb profils (angliski)
- Jakovs Rafaļsons filmas.lv
- Jakovs Rafaļsons izrades.lv
 | Šī aktiera biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||