1945. gadā Ogres pagasta teritorijā izveidoja Ogres un Mazozolu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Mazozolu ciemam pievienoja Ogres ciemu, 1963. gadā — daļu Ogreslīču un Taurupes ciema. 1977. gadā daļu Mazozolu ciema teritorijas iekļāva Ogreslīču un Sausnējas ciemos. 1990. gadā ciemu reorganizē par pagastu.[6] 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļauj Ogres novadā.
Ogres pilskalns — senais latgaļu pilskalns atrodas grūti pieejamā vietā Ogres krastā. Pilskalns ir ap 60 m garš un ap 10—20 m augsts. Tam ir stāvas, ar mežu apaugušas nogāzes un kails, līdzens plankums.
Jāņkalniņš — sena kulta vieta, paugurs, kura virsotnē atrodas 1789.gadā celtās un 2. pasaules karā sagrautās mūra baznīcas drupas.
Lazdiņu akmens "Kariete" — senā braucamrīka formu atgādinošais akmens ir 5,1 m garš, 3 m plats un 1,8 m augsts. Akmens apkārtmērs ir 13,3 m.
Velna grāvis (klēpis) — pie Spiļviem. Ap 30 m garš laukakmēņu krāvums Nāružas upītes augšteces gravā. Ar savdabīgodabas veidojumu saistītas teikas, kas vēsta, ka senatnē velns nesis priekšautā akmeņus, līdz iedziedājies gailis, un akmeņi izbiruši tieši upītē.
Ozolkalna ozols — stumbra apkārtmērs 5,6 m.
Mārkutu akmens — 1,5 m augstajā akmenī iekalta nenoskaidrotas izcelsmes zīme "1021"
Vedzes dabas taka — taka iekārtota Vedzes upes krastā uz Mazozolu pagasta un Cēsu rajona Zaubes pagasta robežas. Tā iepazīstina ar upes savdabīgajiem krastiem un apkārtnes augu pasauli.