Kauls

Kauli ir izturīgi, tomēr elastīgi saistaudi. Kauli ir skeleta sastāvdaļa. Kaulaudi ir dzīvi un sastāv no kaulu šūnām, kuras izvietotas starp šķiedrām. Kauli nav blīvi. Tajos ir dobumi, kuros atrodas asinsvadi un nervi, dažviet kauli ir poraini. Daudziem kauliem vidū ir dobums, kurā atrodas kaula smadzenes.

Kaulu sastāvs

Cieto kaulu karkasu veido kalcija fosfāts un citas cietas minerālvielas, kā arī olbaltumvielas - kolagēna - šķiedras. Minerālvielas piešķir kaulam cietību, bet gareniski sakārtotās kolagēna šķiedras padara kaulu elastīgu. Kaulvielu veido šūnas, ko sauc par osteocītiem. Tās atrodamas visā kaula karkasā.

Kaula augšana garumā

Skeleta veidošanās notiek pakāpensiski cilvēka embrionālās attīstības laikā. Sākumā tās sastāv no embrionāliem saistaudiem, kas vēlāk pārveidojas skrimšļaudos. Jaundzimušajiem lielākā daļa skrimšļaudu jau ir aizstāti ar kaulaudiem. Organisma augšanas laikā (līdz ~20 gadu vecumam) garajos kaulos starp ķermeni un galiem vēl ir saglabājies neliels skrimšļa slānis. Šī skrimšļa šūnas dalās, un kauls aug. Vienlaikus ar dalīšanos notiek arī šūnu pārkaulošānās. Pārkaulošanās process pilnībā beidzas tikai 22 - 25 gadu vecumā. Arī pieaugušam cilvēkam notiek pastāvīga kaulaudu atjaunošanās.

Kaulu smadzeņu funkcijas

Kaula smadzenēs ik sekundi veidojas miljoniem jaunu eritrocītu jeb sarkano asinsķermenīšu. Tie nomaina vecos eritrocītus, ko ķermenis noārda. Ir sarkanās un dzeltenās kaula smadzenes. Sarkanajās kaula smadzenēs veidojas asins šūnas, bet dzeltenās kaula smadzenes ir tauku krātuve. Dzeltenās kaula smadzenes var pārveidoties par sarkanajām, ja ķermenim nepieciešami papildu eritrocīti. Piedzimstot kaulos ir gandrīz tikai sarkanās kaula smadzenes, bet pusaudža vecumā liela daļa sarkano kaula smadzeņu ir jau pārvērtušās par dzeltenajām kaula smadzenēm.