Ivars Ivasks
| ||||||||||||
|
Ivars Vidriks Ivasks (1927. gada 17. decembris — 1992. gada 23. septembris) bija latviešu izcelsmes igauņu dzejnieks, literatūras kritiķis un vēsturnieks.
Dzīvesgājums
Dzimis Rīgā igauņa Vidrika Ivaska un latvietes Ilzes Gūteres ģimenē, kurā sarunvaloda bijusi vācu valoda.[1] Mācījies vācu, igauņu un vēlāk latviešu skolā Rīgā.[2] Otrā pasaules kara laikā, 1944. gadā no Igaunijas devies bēgļu gaitās uz Vāciju. Tur no 1946. līdz 1949. gadam studējis mākslas vēsturi un salīdzināmo literatūru Marburgas universitātē.[1] 1949. gadā apprecējies ar latviešu dzejnieci Astrīdi Ivasku.
Izceļoja uz ASV, kur turpinājis studijas Minesotas universitātē, 1950. gadā ieguvis maģistra, savukārt 1953. gadā — doktora grādu.[2] Strādājis kā vācu valodas pasniedzējs koledžās un augstskolās. No 1967. gada profesors Oklohomas universitātē. Darbojies starptautiskajā literatūras žurnālā "Books Abroad" (no 1977. gada "World Literature Today"). Piedalījās 1969. gadā nodibinātās Nusteda starptautiskās balvas literatūrā izveidē.[1] No 1990. gada dzīvojis Īrijā.
Pirmie dzejoļi vācu valodā (krājumi Aus ersten Gedichten, 1945; Gespiegelte Erde, 1967), vēlāk pievērsies dzejošanai igauņu valodā (publicēti vairāki krājumi, tajā skaitā Tāhtede tadhendus (Zvaigžņu zintis, 1964), Paev astub kukkesammul (Diena attek gaiļa soļiem, 1966), Ajaloo aiad (Vēstures dārzi, 1970), Oktoober Oklahomas (Oktobris Oklahomā, 1973), Verikivi (Asinsakmens, 1976)). Dzejā bieži dabas tēlojumi, ceļojumos gūti iespaidi. Vairāku literatūras balvu laureāts. Literatūras kritikā apcerējis igauņu trimdas, kā arī Eiropas literatūru, daudzu recenziju autors.[1]
Atsauces
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 Latvju enciklopēdija 1962 — 1982, 1983. gads, Amerikas latviešu apvienības institūts, Rockville, MD, ASV, 570. — 580. lp. (pieejama)
- ↑ 2,0 2,1 "Jaunā Gaita" — Dr.Ivars Ivasks, Baltiešu kulturālās sadarbības iespējas (nr. 51, 1965. gadā)