Ķekava
- Šis raksts ir par ciemu. Par citām jēdziena Ķekava nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Ķekava | |||
|---|---|---|---|
| Novada pilsēta | |||
 Doles-Ķekavas luterāņu baznīca | |||
| |||
  Ķekava | |||
| Koordinātas: 56°49′56″N 24°13′36″E / 56.83222°N 24.22667°EKoordinātas: 56°49′56″N 24°13′36″E / 56.83222°N 24.22667°E | |||
| Valsts |
 Latvija | ||
| Novads | Ķekavas novads | ||
| Pirmoreiz minēta | 1435. gadā | ||
| Pilsētas tiesības | kopš 2022. gada | ||
| Platība[1] | |||
| • Kopējā | 9,4 km2 | ||
| • sauszeme | 9,1 km2 | ||
| • ūdens | 0,3 km2 | ||
| Augstums | 9 m | ||
| Iedzīvotāji (2024)[2] | |||
| • kopā | 5 039 | ||
| • blīvums | 555,6 iedz./km2 | ||
| Mājaslapa | www.kekava.lv | ||
 Ķekava Vikikrātuvē | |||
Ķekava ir pilsēta Latvijā, Ķekavas novada un Ķekavas pagasta centrs. Tā atrodas tikai 17 km attālumā no Rīgas centra un 8 km attālumā no Baložiem. 2024. gada sākumā Ķekavā bija nedaudz vairāk kā 5000 iedzīvotāju, kas tādejādi to padara par 40. lielāko apdzīvoto vietu Latvijā.[4]
Administratīvo reformu rezultātā 2022. gada 1. jūlijā Ķekavai tika piešķirtas pilsētas tiesības.[5]
Nosaukums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc etimologa Konstantīna Karuļa versijas "Ķekava" ir baltu cilmes vārds: senindoeiropiešu valodās sakne "kek" nozīmē "liekt, līks", bet "av(e)" — "mitrināt, aprasināt, tecēt". Šis hidronīms, iespējams, atspoguļo Ķekavas upes tecējumu: augštecē tā tek paralēli Daugavai, bet vidustecē ir daži krasi līkumi, pagriežoties uz ieteku Daugavā.[6]
Daba
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ķekava atrodas Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Daugavas attekas Sausās Daugavas kreisajā krastā, pie Ķekaviņas ietekas tajā. Otrpus Sausajai Daugavai ir Doles sala.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu].jpg?lang=lv)
Senatnē Ķekavas novads bija samērā reti apdzīvota teritorija zemgaļu valsts Upmales ziemeļdaļā, ar jauktu etnisko sastāvu. Senlietas, kas atrastas Sauliešu pilskalna vietā un arheoloģiskajos izrakumos Klaņgu pilskalnā, raksturīgas baltu kultūras apgabalam, ko saista ar senajiem zemgaļiem 1. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras. Zemgaļu kultūras uzplaukuma kulminācija bija 5.—7. gadsimtā. Daugavas labajā krastā pirms vācu ekspansijas bija izveidojušās Daugavas līvu zemes; arī Doles salā un teritorijā ap seno zemgaļu Pļavniekkalna apmetni 13. gadsimtā dzīvojuši lībieši.
Ķekavas muiža ar ūdensdzirnavām dokumentos pirmoreiz minēta ordeņa un Rīgas prāvesta zemes strīda dokumentos 1435. gadā. Līdz Livonijas karam Ķekava atradās Rīgas arhibīskapijas Doles draudzes novadā, kuru pēc Viļņas ūnijas noslēgšanas iekļāva Polijas-Lietuvas kopvalstij piederošās Livonijas Pārdaugavas hercogistes teritorijā. Uz laiku Doles draudzes novads tika pievienots Kurzemes un Zemgales hercogistei, bet pēc Poļu-zviedru kara — iekļauts Zviedru Vidzemes sastāvā.
Pēc Lielā Ziemeļu kara Ķekavu iekļāva Krievijas Impērijas Vidzemes guberņā. 18. gadsimta beigās uzcelta Doles-Ķekavas luterāņu baznīca, kas šobrīd atrodas ciema centrā. Ķekavas apkārtni nopostīja 1812. gada kaujās pie Ķekavas, tomēr, pateicoties ģeogrāfiski izdevīgajam novietojumam — Rīgas tuvumam, sarukušais iedzīvotāju skaits strauji papildinājās ar ienācējiem, un saimnieciskā dzīve atkal atjaunojās. Daudz posta nodarīja arī 20. gadsimta kari. Pirmā pasaules kara Ķekavas kaujām drīz sekoja lielinieku un pēc tam Bermonta armijas uzbrukums Rīgai. Lieli postījumi bija arī Otrā pasaules kara beigu posmā — 1944. gada septembrī un oktobrī, par ko liecina daudzie brāļu kapi un kauju piemiņas vietas pagasta teritorijā.[7]
Ķekavas veidošanos tagadējā izskatā lielā mērā noteica kolhoza "Ķekava" izveidošana 1969. gadā. Dzīvi Ķekavā būtiski izmainīja putnu fabrikas uzcelšana, līdz ar kuru izauga arī tās strādnieku ciemats ar daudzstāvu apbūvi. Neraugoties uz lielo iedzīvotāju skaitu, Latvijas PSR laikā Ķekava nebija pilsētciemats, šeit atradās kolhoza un Ķekavas ciema administrācija, bet pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas — Ķekavas pagasta padome. 2009. gadā administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Ķekava kļuva par novada centru. 2022. gada 1. jūlijā Ķekava ieguva pilsētas statusu.
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[8]
|
| |||||||||||||||||||||||||||
Arhitektūras pieminekļi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Doles-Ķekavas luterāņu baznīca (celta 1783. gadā).
Sports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ķekavā bāzējas futbola klubs "Auda", kura pieaugušo komanda piedalās 1. līgas čempionātā, bet dažāda vecuma bērnu un jauniešu komandas — Latvijas Jaunatnes futbola čempionātā. Florbola kluba "Ķekavas Bulldogs" vīriešu un sieviešu komandas piedalās Latvijas augstākās līgas čempionātos.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ LĢIA Vietvārdu datubāze
- ↑ «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas». stat.gov.lv. Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 2024. gada 21. oktobris.
- ↑ «Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums; pārejas noteikumu 26. punkts.».
- ↑ «Ķekavas novada mājaslapa». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 7. oktobrī. Skatīts: 2012. gada 3. decembrī.
- ↑ Ķekavas vēsturiskā attīstība Arhivēts 2012. gada 7. oktobrī, Wayback Machine vietnē. Ķekavas novada mājaslapa
- ↑ OSP
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ķekava.
| ||||||||||
| ||||||||||||||
|