Alojas novads
Izskats
Alojas novads (2009—2021) | ||||
---|---|---|---|---|
|
||||
Centrs: | Aloja | |||
Kopējā platība:[2] | 631,4 km2 | |||
• Sauszeme: | 618,9 km2 | |||
• Ūdens: | 12,5 km2 | |||
Iedzīvotāji (2021):[3] | 4 520 | |||
Blīvums (2021): | 7,3 iedz./km2 | |||
Izveidots: | 2009. gadā | |||
Likvidēts: | 2021. gadā | |||
Teritoriālās vienības: |
Alojas pilsēta Alojas pagasts Braslavas pagasts Brīvzemnieku pagasts Staiceles pilsēta Staiceles pagasts | |||
Mājaslapa: | www | |||
Alojas novads Vikikrātuvē |
Alojas novads bija 2009. gadā administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Vidzemē.
Daba
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
Teritoriālais iedalījums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Novadā bija iekļauta bijušā Limbažu rajona Alojas pilsēta, Alojas pagasts, Staiceles pilsēta, Staiceles pagasts, Braslavas pagasts un Brīvzemnieku pagasts.
Apdzīvotās vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Etniskais sastāvs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pašvaldība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
Partijas | Balsu skaits | % | Vietas |
---|---|---|---|
Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība | 525 | 25.46 | 4 |
Vidzemes partijai | 465 | 22.55 | 3 |
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" | 374 | 18.14 | 3 |
Reģionu alianse | 269 | 13.05 | 2 |
KPV LV | 236 | 11.45 | 2 |
Vienotība | 160 | 7.76 | 1 |
Tautsaimniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
Sports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
Kultūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
Reliģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
Ievērojami novadnieki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- bīskaps Aleksandrs, īstajā vārdā Andrejs Zaķis (1834-1899), pirmais latviešu pareizticīgo bīskaps
- Auseklis, īstajā vārdā Miķelis Krogzemis (1850-1879), latviešu dzejnieks, pedagogs, publicists. Pirmās latviešu tautiskās atmodas ideju paudējs.
- Indriķis Zīle (dzimis 1841. gada 19. maijā [v.s. 7. maijā], miris 1919. gada 15. jūlijs) bija Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģents, ērģelnieks, komponists un Jāņa Cimzes vadītā Vidzemes skolotāju semināra skolotājs.[5]
- Jānis Širmanis (dz. 1904.4.IV Vilzēnu pag. Annasmuižā - 1992. 9.X Našvilā, ASV) - rakstnieks.
Ievērojamas vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
Attēlu galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 26. aprīlī. Skatīts: 2009. gada 24. augustā. Arhivēts 2012. gada 26. aprīlī, at WebCite
- ↑ 2,0 2,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENV__DR__DRT/DRT010/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 25 februāris 2021.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRD060/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 15 jūnijs 2021.
- ↑ «Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 16.01.2017. Skatīts: 11.01.2017. Arhivēts 16.01.2017, Wayback Machine vietnē.
- ↑ «Indriķis Zīle».
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šis ar Latvijas novadiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |