Anatolijs Gorbunovs

Anatolijs Gorbunovs
	A.Gorbunovs 2011. gadā
	Latvijas Republikas satiksmes ministrs
	Amatā; 1998. gada 26. novembris — 2002. gada 7. novembris
Prezidents	Guntis Ulmanis; Vaira Vīķe-Freiberga
Premjerministrs	Vilis Krištopans; Andris Šķēle; Andris Bērziņš
Priekštecis	Vilis Krištopans
Pēctecis	Roberts Zīle
	Latvijas Republikas ekonomikas ministrs
	Amatā; 1998. gada 9. aprīlis — 1998. gada 4. maijs
Prezidents	Guntis Ulmanis
Premjerministrs	Guntars Krasts
Priekštecis	Atis Sausnītis
Pēctecis	Laimonis Strujevičs
	Latvijas Republikas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs
	Amatā; 1996. gada 12. augusts — 1998. gada 26. novembris
Prezidents	Guntis Ulmanis
Premjerministrs	Māris Gailis; Guntars Krasts
Priekštecis	Māris Gailis
Pēctecis	Vents Balodis
	Saeimas priekšsēdētājs
	Amatā; 1993. gada 6. jūlijs — 1995. gada 7. novembris
Priekštecis	amats izveidots
Pēctecis	Ilga Kreituse
	7. Saeimas deputāts
	Amatā; 1998. gada 3. novembris — 2002. gada 5. novembris
Prezidents	Vaira Vīķe-Freiberga; Guntis Ulmanis;
Premjerministrs	Guntars Krasts; Vilis Krištopans; Andris Šķēle; Andris Bērziņš;
	6. Saeimas deputāts
	Amatā; 1995. gada 7. novembris — 1998. gada 3. novembris
Prezidents	Guntis Ulmanis; Vaira Vīķe-Freiberga;
Premjerministrs	Guntars Krasts; Vilis Krištopans; Andris Šķēle; Andris Bērziņš;
	5. Saeimas deputāts
	Amatā; 1993. gada 6. jūlijs — 1995. gada 7. novembris
Prezidents	Guntis Ulmanis;
Premjerministrs	Valdis Birkavs; Māris Gailis;
Dzimšanas dati	1942. gada 10. februārī (82 gadi); Pildas pagasts, Latvijas ģenerālapgabals , tagad - Latvijas Republika
Politiskā partija	PSRS Komunistiskā partija (1974-1991); Latvijas ceļš (1993-2007); LPP/LC (2007-2011)
Dzīvesbiedrs(-e)	Lidija Gorbunova

Anatolijs Gorbunovs (dzimis 1942. gada 10. februārī) ir latviešu^[1] politiķis, Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs (1990—1993).

Politiskā biogrāfija

Dzimis 1942. gada 10. februārī Pildas pagastā zemnieka Valeriāna Gorbunova ģimenē. No 1959. gada strādāja Nīkrāces padomju saimniecībā, vēlāk studēja Rīgas Politehniskajā institūtā, kur bija komjaunatnes sekretārs. Pēc RPI beigšanas 1970. gadā bija Rīgas pilsētas Kirova rajona komjaunatnes komitejas pirmais sekretārs, no 1974. gada Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) Kirova rajona nodaļas vadītājs, vēlāk pirmais sekretārs.

1978. gadā beidza PSKP CK Sabiedrisko zinātņu akadēmiju, no 1982. gada bija LKP Rīgas pilsētas komitejas sekretārs, no 1984. gada LKP CK administratīvo orgānu nodaļas vadītājs. 1987. gadā, ieņemdams LKP CK sekretāra amatu ideoloģijas jautājumos, sabiedriskajos medijos nosodīja Latvijas Cilvēktiesību aizsardzības grupas Helsinki 86 ziedu nolikšanu 1987. gada 14. jūnijā un 23. augustā pie Brīvības pieminekļa Rīgā.^{[nepieciešama atsauce]} Pasākumi tika izklīdināti ar milicijas palīdzību. No 1988. līdz 1990. gadam Gorbunovs bija Latvijas Komunistiskās partijas CK sekretārs pēc tam Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs.

Šajā amatā būdams, viņš atbalstīja Latvijas Tautas frontes izveidi un no 1990. līdz 1993. gadam pildīja Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētāja pienākumus, tādējādi bija pirmais Latvijas Republikas valsts vadītājs pēc neatkarības atjaunošanas. 1993. gadā Gorbunovs bija viens no partijas "Latvijas ceļš" dibinātājiem, 1993.—1995. gadā 5. Saeimas priekšsēdētājs.

No 1995. līdz 2002. gadam bija ievēlēts 6. un 7. Saeimā no "Latvijas ceļa" un ieņēma dažādus amatus. A. Šķēles pirmajā kabinetā bija vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. A. Šķēles otrajā kabinetā bija vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. G. Krasta kabinetā bija vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, īsu laiku arī ekonomikas ministrs. V. Krištopana kabinetā bija satiksmes ministrs. A. Šķēles trešajā kabinetā bija satiksmes ministrs. A. Bērziņa kabinetā bija satiksmes ministrs.

1999. gadā tika izvirzīts par kandidātu prezidenta vēlēšanās. 2003. gadā ievēlēts par akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" padomes priekšsēdētāju.

Apbalvojumi

PSRS Goda zīmes ordenis (1981);
LPSR Augstākās Padomes Prezidija Goda raksts;^[2]
Latvijas Universitātes Goda biedrs (1991);^[3]
Triju Zvaigžņu ordenis, II šķira (1995);^[4]
Dānijas Dannebroga (Dānijas Karoga) ordenis, 1. pakāpes komandors (1997);^[5]
Igaunijas Māras Zemes krusta ordenis, 1. šķira (2002);^[6]
Baltijas Asamblejas medaļa (2011);^[7]
Cicerona balva (Latvijas Zinātņu akadēmija, 2012)^[8]

Literatūra

Kārina Pētersone, Ilze Būmane: Valstsvīrs Anatolijs Gorbunovs. Zvaigzne ABC, Rīga 2021, ISBN 978-9934-0-9244-2.

Atsauces

↑ Latvijas PSR Augstākās Padomes Deputāti, Rīga, Galvenā enciklopēdiju redakcija: 1985, 106. lpp.
↑ «Laikmeta prāts, gods un sirdsapziņa bija, ir un būs!». Pavalstnieks. 1994-03-15. Skatīts: 2021-05-07.
↑ «LU atzinību guvušie». www.lu.lv. Skatīts: 2021-05-06.
↑ «Par apbalvošanu ar Triju Zvaigžņu ordeņiem - Latvijas Vēstnesis». Latvijas Vēstnesis (latviešu). 1995-11-08. Skatīts: 2021-05-06.
↑ «Dānijas Karalistes apbalvojumi Latvijas Republikas pilsoņiem». www.vestnesis.lv (latviešu). 1997-03-21. Skatīts: 2021-05-06.
↑ «Satiksmes ministrs: Saņemot Igaunijas valsts apbalvojumu». www.vestnesis.lv (latviešu). 2002-02-26. Skatīts: 2021-05-06.
↑ «Saeimā pasniegs Baltijas Asamblejas medaļas». saeima.lv (latviešu). 2011-11-07. Skatīts: 2021-05-06.
↑ «Senatora togas un zobena pretstāves laikā - Latvijas Vēstnesis». Latvijas Vēstnesis (latviešu). 2012-01-06. Skatīts: 2021-05-06.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Anatolijs Gorbunovs.
Biogrāfija Saeimas portālā
Latvijas Komunistiskās partijas CK biroja sēdes protokols Nr.47 par 1987. gada 23. augusta demonstrācijām Rīgā

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Pauls Kalniņš	Saeimas priekšsēdētājs 1993. gada 6. jūlijs—1995. gada 7. novembris	Pēctecis: Ilga Kreituse
Priekštecis: Māris Gailis	Latvijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs 1996. gada 12. augusts—1998. gada 26. novembris	Pēctecis: Vents Balodis
Priekštecis: Atis Sausnītis	Latvijas Ekonomikas ministrs 1998. gada 9. aprīlis—1998. gada 4. maijs	Pēctecis: Laimonis Strujevičs
Priekštecis: Vilis Krištopans	Latvijas Satiksmes ministrs 1998. gada 26. novembris—2002. gada 7. novembris	Pēctecis: Roberts Zīle

[1] Latvijas PSR Augstākās Padomes Deputāti, Rīga, Galvenā enciklopēdiju redakcija: 1985, 106. lpp.

[2] «Laikmeta prāts, gods un sirdsapziņa bija, ir un būs!». Pavalstnieks. 1994-03-15. Skatīts: 2021-05-07.

[3] «LU atzinību guvušie». www.lu.lv. Skatīts: 2021-05-06.

[4] «Par apbalvošanu ar Triju Zvaigžņu ordeņiem - Latvijas Vēstnesis». Latvijas Vēstnesis (latviešu). 1995-11-08. Skatīts: 2021-05-06.

[5] «Dānijas Karalistes apbalvojumi Latvijas Republikas pilsoņiem». www.vestnesis.lv (latviešu). 1997-03-21. Skatīts: 2021-05-06.

[6] «Satiksmes ministrs: Saņemot Igaunijas valsts apbalvojumu». www.vestnesis.lv (latviešu). 2002-02-26. Skatīts: 2021-05-06.

[7] «Saeimā pasniegs Baltijas Asamblejas medaļas». saeima.lv (latviešu). 2011-11-07. Skatīts: 2021-05-06.

[8] «Senatora togas un zobena pretstāves laikā - Latvijas Vēstnesis». Latvijas Vēstnesis (latviešu). 2012-01-06. Skatīts: 2021-05-06.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]