Pāriet uz saturu

Arābijas jūra

Vikipēdijas lapa
Arābijas jūra
Arābijas jūra (Indijas okeāns)
Arābijas jūra
Arābijas jūra
Koordinātas 18°N 66°E / 18°N 66°E / 18; 66Koordinātas: 18°N 66°E / 18°N 66°E / 18; 66
Okeāns Indijas okeāns
Platība 3 862 000 km2
Garums 2400 km
Maks. dziļums 4652 m
Sāļums 34—36‰
Ūdens temperatūra 22—30 °C
Valstis un teritorijas Karogs: Indija Indija
Karogs: Irāna Irāna
Karogs: Jemena Jemena
Karogs: Maldīvija Maldīvija
Karogs: Omāna Omāna
Karogs: Pakistāna Pakistāna
Karogs: Somālija Somālija
Lielākās pilsētas Karāči
Mumbaja
Sūrata
Arābijas jūra Vikikrātuvē

Arābijas jūra (arābu: بحر العرب, Bahr-al-Arab; persiešu: ‏دریای عرب; urdu: بحیرہ عرب‎; hindi: अरब सागर; maldīviešu: ޢަރަބި ކަނޑު; somāļu: Bada Carbeed; latīņu: Mare Erythraeum) ir Indijas okeānam piederīga malas jūra starp Arābijas pussalu un Indiju. Viena no lielākajām jūrām pasaulē.

Lielākā upe, kas ietek tieši Arābijas jūrā, ir Inda. Arābijas jūras piekraste Indijas teritorijā tiek saukta par Konkanas krastu. Jūra ir sāļa, virsējā ūdens slāņa sāļums — 36‰, virsējā slāņa temperatūra no 20 līdz 30 °C. Vidējais dziļums — 2730 m.

Arābijas jūrai raksturīgi izteikti musoni. Ziemā pūš vājāks ziemeļaustrumu vējš, vasarā — stiprāks dienvidrietumu vējš.[1]

Robežas un līči

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kolvas pludmale, Goa

Ziemeļos atrodas Irānas austrumu piekraste un Pakistāna, austrumos — Indija, dienvidos (velkot iedomātu līniju no Gvardafui raga līdz Kumari ragam Indijā) — Indijas okeāns, rietumos — nedaudz Somālijas piekrastes, Adenas līcis, Arābijas pussalas dienvidu piekraste.

Arābijas jūrai ir divi lieli līči — Adenas līcis rietumos, kas savieno Arābijas jūru ar Sarkano jūru un Omānas līcis ziemeļos, kas Arābijas jūru savieno ar Persijas līci. Indijas piekrastē ir mazāki līči — Kačhas līcis un Khambhātas līcis.

Arābijas jūrā ir maz salu. Lielākās salas un salu grupas ir:

Jau kopš aizvēsturiskiem laikiem Arābijas jūra ir kalpojusi par ļoti svarīgu tranzīta ceļu starp pirmajām Zemes civilizācijām Senajā Divupē, Indas ielejā, Nīlas ielejā, Ķīnā un Dienvidaustrumu Āzijā. Jūrasbraucējiem bija samērā viegli izmantot prognozējamos musonu vējus.

Arī mūsdienās Arābijas jūra kalpo kā globālas nozīmes naftas un dabasgāzes tranzīta ceļš.

  1. «Arabian Sea. Daniel L. Rudnick». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006. gada 12. decembrī. Skatīts: 2006. gada 20. decembrī.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]