Pāriet uz saturu

Brunavas pagasts

Vikipēdijas lapa
Brunavas pagasts
Brunavas pagasta ģerbonis
Ģerbonis
Novads: Bauskas novads
Centrs: Ērgļi
Kopējā platība:[1] 111,8 km2
 • Sauszeme: 109,6 km2
 • Ūdens: 2,2 km2
Iedzīvotāji (2024):[2] 1 172
Blīvums (2024): 10,7 iedz./km2

Brunavas pagasts ir viena no Bauskas novada administratīvajām teritotorijām, Mēmeles un Mūsas starpupē, Lietuvas pierobežā. Robežojas ar sava novada Vecsaules, Ceraukstes, Gailīšu un Skaiskalnes pagastiem, kā arī Lietuvas Panevēžas apriņķa Pasvales rajona Saloču seņūniju un Biržu rajona Pačeraukštes seņūniju.

Sviļu kalns.

Caur pagastu tek Bardžūnu strauts, Budbergas strauts, Ceraukste, Jodavas strauts, Kalnadruvu grāvis, Krīļa strauts, Kukuču strauts, Lopgales strauts, Mēmele, Mūsa, Robežgrāvis, Spreņģu strauts un Viļķenes grāvis.

Luntiču purvs

Dabas aizsardzība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagasta teritroijā atrodas dabas liegums Paņemūnes meži.

Mūsdienu Brunavas pagasta teritorijā vēsturiski atradās Budbergas muiža (Murowany Poniemun, Budberga), Grenctāles muiža (Gut Grenztal, Granctāles pienotava), Sarkanpaņemunes muiža (Gut Rot-Ponemun, Ērgļi), Stilķenes muiža (Gut Schtilchen), Zluktenes muiža (Zluktyn).

Līdz 1921. gadam pagasta teritorija atradās Lietuvā (bijušajā Kauņas guberņā) un bija viena no tām pārsvarā latviešu apdzīvotajām teritorijām, ko Latvija saņēma no Lietuvas kopā ar Aknīsti un Ukru pagastu apmaiņā pret Palangu un Sventāju. Līdz 1925. gadam saucās par Budbergas pagastu, pēc 1925. gada - Panemūnes pagasts. 1935. gadā Bauskas apriņķa Panemūnes pagasta teritorija bija 108,39 km² un tajā dzīvoja 3006 iedzīvotāji, no kuriem 90,4% bija latvieši.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Brunavas, Jodavas, Panemunes un Tervidānu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Bauskas rajona Brunavas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Tervidānu ciemu, 1961. gadā - likvidēto Panemunes ciemu.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Brunavas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Bauskas novadā.

Vietējas nozīmes

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19353 006—    
19592 351−21.8%
19652 434+3.5%
GadsIedz.±%
19792 178−10.5%
19892 082−4.4%
20001 950−6.3%
GadsIedz.±%
20111 465−24.9%
20211 248−14.8%

Apdzīvotās vietas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Ērgļi (pagasta centrs), Augškalni, Bardžūni, Brunava, Brunavas muiža, Budberga, Grenctāle, Grenctāles pienotava, Irbēni, Kukuči, Silenieki, Šķirāni, Tervidāni, Tunkūni, Valteķi, Zluktene, Zluktenes muiža.

Izglītība un kultūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1942. gada līdz 2019. gadam pagastā darbojās Mežgaļu pamatskola.[7]