Butēni
| Butēni | |
|---|---|
 1-butēna jeb α-butilēna struktūrformula  cis-2-butēna jeb cis-β-butilēna struktūrformula  trans-2-butēna jeb trans-β-butilēna struktūrformula  2-metilpropēna jeb izobutilēna struktūrformula | |
| Ķīmiskā formula | C4H8 |
| Molmasa | 56,11 g/mol |
| Blīvums | 2,41 — 2,42 (?) kg/m3 |
| Kušanas temperatūra |
no −105,5 °C (trans-2-butēnam) līdz −185,3 °C (1-butēnam) |
| Viršanas temperatūra |
no 3,72 °C (cis-2-butēnam) līdz −6,9 °C (metilpropēnam) |
Butēni (butilēni, H2C=CH−CH2−CH3) ir nepiesātinātie ogļūdeņraži ar vienu dubultsaiti molekulā — alkēni. Butēnu molekulās ir četri oglekļa atomi. Kā visiem alkēniem, pēc IUPAC nomenklatūras tā nosaukums beidzas ar -ēns, bet triviālais nosaukums - ar -ilēns. Butēni ir bezkrāsainas, viegli sašķidrināmas gāzes, un tos iegūst no naftas krekinga produktiem.
Izomēri
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Butēnam ir 3 struktūrizomēri — 1-butēns, 2-butēns un metilpropēns (izobutilēns). 2-butēnam turklāt novērojama cis - trans izomērija, jo abas metilgrupas var novietoties dažādās pusēs dubultsaitei.
Izmantošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]No butēniem iegūst butilspirtu, bet izobutilēnu lieto kā sintētiskā kaučuka un izooktāna izejvielu.
| ||||||||
|