Pamatizglītību ieguvis Liepājas 1. tautskolā (1942—1944), Liepājas 5. nepilnajā vidusskolā (1945—1949), Liepājas 1. vidusskolā (1949—1953). Laikā no 1953. līdz 1958. gadam studējis Latvijas UniversitātesĶīmijas fakultātē, 1966. gadā ieguva ķīmijas zinātņu kandidāta grādu (Dr. chem.), 1973. gadā — ķīmijas zinātņu doktora grādu (Dr. habil. chem.).
1958. gadā uzsāka darba gaitas Latvijas Organiskās sintēzes institūtā, kur 1970. gadā sāka vadīt Metālorganisko savienojumu laboratoriju.[2] No 1980. līdz 1982. gadam bijis institūta direktora vietnieks, pēc tam līdz 2003. gadam arī vadījis to.[2] Laikā no 1987. līdz 1991. gadam Lukevics bijis Latvijas Zinātņu akadēmijas Prezidija un Senāta loceklis, no 1987. līdz 1999. gadam darbojās Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijā.[2] Lasījis vieslekcijas dažādās ārvalstu universitātēs.
Nodarbojies ar IV grupas elementu organisko savienojumu sintēzes, struktūras un bioloģiskās aktivitātes pētīšanu.[2] Lukevics ir publicējis vairāk nekā 150 zinātniskos rakstus.[2] Vairāku starptautisku organizāciju biedrs.
1986. gadā ieguva Latvijas PSR Nopelniem bagātā zinātnes darbinieka goda nosaukumu, 1997. gadā saņēmis pirmās pakāpes Triju Zvaigžņu ordeņa Goda zīmi, divas Latvijas PSR Valsts prēmijas (1974, 1989).[2] Ir vairāku citu apbalvojumu laureāts, tai skaitā ir saņēmis Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielo medaļu.[2][3]
