Šahu iemācījies spēlēt 6 gadu vecumā. 11 gadu vecumā uzvarējis Brazīlijas štata Riugrandi du Sula čempionātā. 1965. gadā, 13 gadu vecumā uzvarējis Brazīlijas šaha čempionātā, par 2,5 punktiem apsteidzot otrās vietas ieguvēju. Pēc šīs uzvaras par Mekingu sākuši runāt kā par jaunu Robertu Fišeru. 1966. gadā dalījis 1.-4. vietu Dienvidamerikas zonas turnīrā un pārspēlēs ieguvis tiesības startēt starpzonu turnīrā.[1] 1967. gadā otru reizi uzvarējis Brazīlijas šaha čempionātā. 1967. gadā piedalījies starpzonu turnīrā Susā (Tunisija), dalot 11.-12. vietu un uzvarot vairākus spēcīgus šahistus, tostarp arī Aivaru Gipsli.[2] Par šiem panākumiem FIDE 1967. gadā piešķīra Mekingam starptautiskā meistara nosaukumu (IM). 1969. gada Dienvidamerikas zonas turnīrā dalījis 3.-4. vietu un tikai pēc uzvaras papildmačā izcīnījis tiesības piedalīties starpzonu turnīrā.[3] Starpzonu turnīrā 1970. gadā Palma de Maļorkā (Spānija) dalījis 11.-12. vietu.[4] 1971. gadā uzvarējis Vršacas turnīrā (Dienvidslāvija, tagad Serbija) [5] un bijis trešais spēcīgajā Hastingsas (Anglija) turnīrā.[6] 1972. gadā FIDE piešķīra Mekingam starptautiskā lielmeistara nosaukumu (GM), kas bija pirmais tāds tituls Brazīlijas šaha vēsturē. 1972. gadā pārliecinoši uzvarējis Dienvidamerikas zonas turnīrā, par 2,5 punktiem apsteidzot tuvākos sekotājus.[7] 1973. gadā Petropolisā (Brazīlija) pārliecinoši, nezaudējot nevienā partijā, uzvarējis starpzonu turnīrā un iekļuvis pretendentu mačos.[8] Pēc uzvaras turnīrā, kurā spēlēja tādi lielmeistari kā Vasilijs Smislovs, Dāvids Bronšteins, Pauls Keress, Ļevs Polugajevskis, Jefims Hellers, Mekingu sāka uzskatīt par vienu no galvenajiem pretendentiem uz Pasaules šaha čempiona nosaukumu. Taču jau pirmais pretendentu turnīra ceturtdaļfināla mačs ar Viktoru Korčnoju bija Mekingam neveiksmīgs. Maču, kurš tika spēlēts līdz trim uzvarām, neņemot vērā neizšķirtus, Mekings zaudēja ar 1:3.[9] Tomēr brazīlietis neatmeta savus godkārīgos plānus un 1976. gadā Manilā vēlreiz uzvarēja starpzonu turnīrā, iekļūstot pretendentu mačos.[10] 1977. gada FIDE reitingu tabulā Mekings ieņēma 3. vietu, atpaliekot tikai no Anatolija Karpova un Viktora Korčnoja, tomēr tajā pašā gadā Šveices pilsētā Lucernā vēsture atkārtojās vēlreiz, jo Mekings zaudēja ceturdaļfināla maču Ļevam Polugajevskim ar 5½:6½. Vienīgā rezultatīvā partija mačā izrādījās otrā, kurā uzvarēja Polugajevskis, bet Mekings visās atlikušajās tā arī nespēja izlīdzināt rezultātu.[11]
1979. gadā Mekings vēlreiz startēja starpzonu turnīrā Riodežaneiro, taču pēc diviem neizšķirtiem izstājās no turnīra.[12] Iemesls bija samērā reti sastopama slimība - miastēnija (myasthenia gravis). Smagās slimības dēļ Mekings 12 gadus nespēlēja šaha turnīros. 1990. gados viņš atsāka savas šahista gaitas, tomēr savu iepriekšējo spēles līmeni nespēja sasniegt. Mekings ir četras reizes pārstāvējis Brazīlijas izlasi Pasaules šaha olimpiādēs (1968, 1974, 2002, 2004).
