Etrusku lācis
| Etrusku lācis Ursus etruscus | |
|---|---|
 Etrusku lāča galvaskauss | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
| Dzimta | Lāču dzimta (Ursidae) |
| Ģints | Lāči (Ursus) |
| Suga | Etrusku lācis (Ursus etruscus) |
 Etrusku lācis Vikikrātuvē | |
Etrusku lācis (Ursus etruscus) ir lāču dzimtas (Ursidae) lāču ģints (Ursus) izmirusi, aizvēsturiska plēsīgo zvēru suga. Etrusku lācis dzīvoja pirms 2,5—1,5 miljoniem gadu Itālijas, Spānijas, Francijas un Ķīnas teritorijās.
Evolūcija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Etrusku lācis attīstījās no mazā lāča (Ursus minimus) un ir priekštecis brūnajam lācim (Ursus arctos), polārlācim (Ursus maritimus) un Eiropas alu lācim (Ursus spelaeus)[1]. Laikā, kad dzīvoja etrusku lācis, klimats bija kļuvis vēl vēsāks nekā laikā, kad dzīvoja mazais lācis, jo tuvojās ledus laikmets. Klimats svārstās starp vēsu, siltu un aukstu, un atkal siltu. Jaunākās etrusku lāča fosilijas ir apmēram 1,5 miljonus gadu vecas, pēc tam etrusku lācis izzūd, dodot vietu Savina lācim (Ursus savina) un brūnajam lācim (Ursus arctos).
Spāņu zinātnieki 2001. gadā Spānijas teritorijā atklāja līdz šim nezināmus pleistocēna laika lāča kaulus. Lāci nosauca par Dolinas lāci (Ursus dolinensis). Izpētot jaunatrastās fosilijas, zinātnieki nonāca pie secinājuma, ka Dolinas lācis ir attīstījies no etrusku lāča un ir bijis priekštecis Savina lācim (Ursus savini), kā arī bijis ļoti tuvs radinieks brūnajam lācim[2].
Izskats un īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Etrusku lācis ir lielāks par mazo lāci, sasniedzot mūsdienu brūnā lāča augumu, bet ir primitīvāks par to. Tam joprojām ir pilns priekšdzerokļu komplekts kā mazajam lācim, lai gan tie ir kļuvuši ļoti mazi. Etrusku lācis izdzīvo cauri pirmajiem ledus laikmetiem, šajā laikā izmainoties. Priekšdzerokļi ir kļuvuši vēl mazāki, dažiem indivīdiem to vispār vairs nav. Piere ir kļuvusi apaļāka, atgādinot senā alu lāča (Ursus deningeri) pieri.
Apmēram pirms miljons gadiem Eiropas teritorijā noformējas jauna lāču suga Savina lācis (Ursus savina)[3], bet Āzijas teritorijā brūnais lācis (Ursus arctos)[4]. Savina lācis ar laiku attīstījās par seno alu lāci (Ursus deningeri), bet no Ziemeļamerikas brūnajiem lāčiem attīstījās polārlācis[1]. Pēc citiem avotiem Savina lācis ir bijis priekštecis ne tikai senajam alu lācim, bet arī brūnajam lācim[5].
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Bears: a brief history By Bernd Brunner, Lori Lantz
- ↑ Ursus dolinensis: a new species of Early Pleistocene ursid from Trinchera Dolina, Atapuerca (Spain)[novecojusi saite]
- ↑ «The bear and cavebear in fact, myth and legend». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 4. janvārī. Skatīts: 2009. gada 20. augustā.
- ↑ «AmericanHeritage.com / URSUS HORRIBILIS IN EXTREMIS». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 1. decembrī. Skatīts: 2009. gada 20. augustā.
- ↑ «Transitional Vertebrate Fossils FAQ: Part 2A». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 5. februārī. Skatīts: 2009. gada 20. augustā.