Evansa gambīts
Evansa gambīts | |
---|---|
Gājieni | 1. e4 e5 2. Zf3 Zc6 3. Lc4 Lc5 4. b4 |
ECO kods | C51-C52 |
Izstrādātāji | V. Evanss |
Piederība | Atklātās atklātnes. |
Evansa gambīts ir šaha atklātne, kas sākas ar gājieniem: 1. e2-e4 e7-e5 2. Zg1-f3 Zb8-c6 3. Lf1-c4 Lf8-c5 4. b2-b4.
Tas pieder pie atklātām atklātnēm un tam ir piešķirti Šaha atklātņu enciklopēdijas kodi no C51 līdz C52.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmais šo gambītu 1824. gadā lietoja angļu šahists Viljams Evanss. 19. gadsimta otrā pusē tas bija ļoti populārs. To sekmīgi spēlējuši tādi uzbrukuma meistari kā Pols Morfijs, Ādolfs Andersens un citi. Tas atnesa Addersenam skaistu uzvaru pret Žanu Difrenu "Mūžzaļā partijā". Emanuels Laskers atrada labu aizsardzības sistēmu un gambīts gandrīz izzuda no meistaru prakses. Tomēr mūsdienās gambīts, bagātināts ar jaunām idejām, joprojām sastopams mūsdienu turnīru praksē. To spēlējuši Jans Timmans, Džons Nanns, Garijs Kasparovs, Vladimirs Kramņiks un citi.
Stratēģiskā ideja
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ziedojot bandinieku, baltie cenšas izveidot spēcīgu bandinieku centru un uzbrukumu karaļa spārnā. Melno labākā aizsardzības metode ir laicīga ziedotā bandinieka atdošana.[1]
Galvenie varianti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 4. ... Lc5xb4
- 5. c2-c3 Lb4-c5
- 5. ... Lb4-a5
- 5. ... Lb4-e7
- 4. ... Lc5-b6 — Atraidītais Evansa gambīts.
- 4. ... d7-d5!? — Evansa kontrgambīts.
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Jan Pinski: Italian Game and Evans Gambit. Everyman Chess, 2005, ISBN 978-1857443738 (angliski)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Шахматы: Энциклопедический словарь / Гл. ред. А.Е. Карпов. Москва : Советская энциклопедия. 1990. 504. lpp. ISBN 5-85 270-005-3. (krieviski)
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|