Pāriet uz saturu

Fikusi

Vikipēdijas lapa
Fikusi
Ficus (Tourn. ex L.)
Sikomore (Ficus sycomorus)
Sikomore (Ficus sycomorus)
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaRožu rinda (Rosales)
DzimtaZīdkoku dzimta (Moraceae)
ĢintsFikusi (Ficus)
Fikusi Vikikrātuvē

Fikusi (Ficus) ir ģints zīdkoku dzimtā, kurā ietilpst aptuveni 850 koku, krūmu u.c. augu sugu.[1] Dabā fikusi ir sastopami tropu joslā ar dažiem izņēmumiem, kas aug arī mērenajā joslā. Lielākā daļa fikusu sugu ražo ēdamas vīģes, kas ir ļoti svarīgs ēdiena avots lokālai faunai. Lietošanai uzturā cilvēkiem visbiežāk un jau kopš antīkās vēstures tiek audzēts vīģeskoks. Tropos fikusiem arī ir liela kulturāla nozīme — gan kā reliģiskam simbolam, gan praktisku iemeslu dēļ.

Fikusu ģints ir morfoloģiski un funkcionāli daudzveidīga ģints, kuras sugas nosedz plašu ekoloģisko nišu klāstu; lielākā daļa augu ir mūžzaļi, bet dažas lapkoku sugas ir endēmiskas un sastopamas tikai ārpus tropu joslas un augstienēs.[2] Fikusu sugām ir raksturīga unikāla ziedkopu uzbūve un ļoti konkrēta apputeksnēšanās metode, izmantojot Agaonidae dzimtas lapsenes.[1]

Fikusu sugas var būt grūti atšķirt, bet fikusu ģints kā tāda ir viegli atpazīstama — daudzām sugām ir gaisa saknes un augļi ir vīģes.

Ģintī ir klasificētas sugas (nepilns saraksts):[3]

  • Ficus aspera G.Forst.
  • Ficus assamica Miq.
  • Ficus auriculata Lour.
  • Ficus dammaropsis Diels
  • Ficus deltoidea Jack
  • Ficus erecta Thunb.
  • Ficus fraseri Miq.
  • Ficus fulva Reinw. ex Blume
  • Ficus ingens Miq.
  • Ficus mutabilis Bureau
  • Ficus nervosa Heyne ex Roth
  • Ficus nymphaeifolia Mill.
  • Ficus pulchella Schott
  • Ficus pumila L.
  • Ficus religiosa L.
  • Ficus sansibarica Warb.
  • Ficus sycomorus L.
  • Ficus triradiata Corner
  • Ficus watkinsiana F.M.Bailey
  1. 1,0 1,1 Sunset Western Garden Book. 1995. ISBN 978-0-37603-851-7.
  2. Abraham H. Halevy. Handbook of Flowering. CRC Press, 1989-08-31. ISBN 978-0-8493-3916-5.
  3. «Ficus Tourn. ex L. | Plants of the World Online | Kew Science». Plants of the World Online (angļu). Skatīts: 2024-10-22.