Iesākumā būdams vidusšķiras demokrāts, pamazām nosliecās kreisās politikas virzienā. No 1883. līdz 1888. gadam vadīja kreisi liberālo avīzi Berliner Volkszeitung. 1890. gadā pieslējās sociāldemokrātiem. Vadīja sociāldemokrātisko avīzi Leipziger Volkszeitung. Pirmā pasaules kara laikā kopā ar Rozu Luksemburgu un Kārli Lībknehtu nostājas pret Vācijas piedalīšanos karā. Miris no slimības divas nedēļas pēc Spartakistu sacelšanās sakāves. Pazīstamākie darbi - Geschichte der deutschen Sozialdemocratie (1897–98, četros sējumos) un Karl Marx: Geschichte seines Lebens (1918).