Georgijs Šoņins
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||
Georgijs Šoņins (Георгий Степанович Шонин, dzimis 1935. gada 3. augustā, miris 1997. gada 6. aprīlī) bija PSRS kosmonauts, lidotājs.
Georgijs Šoņins piedzima 1935. gadā Ukrainas PSR Roveņku pilsētā. Drīz ģimene pārcēlās uz Baltu Odesas apgabalā. Jau kara pirmajās dienās tēvs aizgāja uz fronti un pazuda bez vēsts.
1950. gadā Georgijs Šoņins iestājās Odesas Gaisa spēku speciālajā skolā. Pēc skolas izformēšanas 1952. gadā viņš tika nosūtīts uz Jeiskas Jūras kara aviācijas skolas sagatavošanas kursiem, kur 1953. gadā ieguva vidējo izglītību. 1954. gadā Šoņins pabeidza vienu kursu 93. Jūras kara aviācijas skolā Ļeņingradas apgabalā, apgūstot lidmašīnu Jak-11 un MiG-15 pilotēšanu virs jūras. Pēc eksāmenu nokārtošanas viņš tika ieskaitīts Jeiskas Jūras kara aviācijas skolas 2. kursā, ko absolvēja 1957. gadā.
1957. gada 26. februārī Georgijs Šoņins sāka dienestu Baltijas flotes 935. iznīcinātāju aviācijas pulkā kā lidotājs. 1957. gada 27. decembrī viņš tika pārcelts uz Murmanskas apgabalu 237. gvardes iznīcinātāju aviācijas divīzijā kā vecākais lidotājs. 1958. gada 17. martā viņš tika pārcelts uz 122. iznīcinātāju aviācijas divīziju Ziemeļu flotē.
Georgijs Šoņins 1960. gada 7. martā iekļauts pirmajā PSRS kosmonautu grupā, kas gatavojās lidojumiem ar kosmosa kuģi Vostok. 1961. gadā viņš pabeidza kosmonautu vispārējās sagatavošanas kursu. 1961. gada 1. septembrī Šoņins iestājās Žukovska Kara gaisa inženieru akadēmijā specialitātē "Pilotējamie gaisa un kosmiskie lidaparāti un to dzinēji"; akadēmiju viņš pabeidza 1968. gada 6. janvārī, iegūstot kvalifikāciju "lidotājs inženieris kosmonauts". 1961. gadā no 30. septembra līdz 2. novembrim viņš gatavojās lidojumam ar Vostok-3, bet šis lidojums tika atcelts. Pēc tam Šoņins gatavojās divu kosmosa kuģu Vostok vienlaicīgam lidojumam. 1962. gada 4. jūlijā viņš pārtrauca treniņus veselības problēmu dēļ.
1964. gadā Šoņinam atkal atļāva trenēties. No 1965. gada maija līdz 1966. gada janvārim viņš sāka gatavoties programmai Vyhod kā kosmosa kuģa 3KD komandieris. 1966. gadā no janvāra līdz maijam viņš gatavojās kā kosmosa kuģa 3KV (Voshod-3) otrais pilots ilglaicīgam lidojumam (15 līdz 20 diennaktis) kopā ar Borisu Volinovu. Lidojums tika atcelts. Pēc tam līdz 1967. gadam viņš gatavojās kosmosa kuģu 3KV grupveida lidojjumam.
No 1967. gada jūnija Georgijs Šoņins gatavojās programmai Stykovka kā aktīvā kosmosa kuģa 7K-OK (Sojuz) trešās (rezerves) apkalpes komandieris. 1968. gada februārī viņš sāka gatavoties otrajā (dublieru) apkalpē, bet 1968. gada augustā viņš tika iecelts par pasīvā kuģa pamatapkalpes komandieri. 1968. gada novembrī Šoņins tika pārcelts uz aktīvā kuģa otro apkalpi. Sojuz-4 starta laikā viņš bija dublieru apkalpes komandieris. 1969. gada februārī Šoņins sāka gatavoties trīs kosmosa kuģu grupveida lidojumam kā Sojuz-6 pamatapkalpes komandieris kopā ar Valēriju Kubasovu.
Savu pirmo lidojumu kosmosā Georgijs Šoņins veica 1969. gada oktobrī kosmosa kuģī Sojuz-6 kā komandieris kopā ar Valēriju Kubasovu. Lidojuma laikā bija plānots fotografēt Sojuz-7 un Sojuz-8 saslēgšanos, bet tā nenotika kosmosa kuģu automātiskās saslēgšanās sistēmas kļūmes dēļ. Sojuz-6 tika veikts pasaulē pirmais metināšanas eksperiments kosmosā, kā arī veikts eksperiments Fakel, lai noteiktu ballistisko raķešu palaišanu.
1970. gada septembrī Šoņins sāka gatavoties orbitālās stacijas DOS-1 (Saljut-1) pirmajai ekspedīcijai kā komandieris kopā ar Alekseju Jeļisejevu un Nikolaju Rukavišņikovu. 1971. gada februārī viņš tika atstādināts no treniņiem sakarā ar "kosmonauta režīma pārkāpumu" (5. februārī viņš neieradās uz treniņu, jo iepriekšējā vakarā bija stipri iedzēris).
No 1972. līdz 1975. gadam Šoņins piedalījās padomju — amerikāņu kosmiskā lidojuma sagatavošanā. 1976. gada 22. janvārī viņš tika iecelts par kosmonautu sagatavošanas centra 2. pārvaldes priekšnieku. 1978. gadā Georgijs Šoņins aizstāvēja disertāciju un ieguva tehnisko zinātņu kandidāta grādu.
1979. gada 28. aprīlī Šoņins atstāja kosmonautu vienību, pārejot dienestā Gaisa spēkos par Odesas kara apgabala 5. VA pavēlnieku. 1980. gada 21. aprīlī viņš tika iecelts par Odesas kara apgabala Gaisa spēku pavēlnieka vietnieku un Kara padomes locekli. 1983. gada 11. februārī sāka dienēt par Gaisa spēku bruņojuma priekšnieka 4. pārvaldes priekšnieku. 1986. gada 14. novembrī Šoņins kļuva par Gaisa spēku Bruņojuma pārvaldes aparāta eksperimantālās celtniecības un sērijveida pasūtījumu 4. pārvaldes priekšnieku. 1988. gada 5. martā viņš tika iecelts par PSRS Aizsardzības ministrijas 30. Centrālo aviācijas un kosmiskās tehnikas zinātniski pētnieciskā institūta priekšnieku. 1990. gada 3. novembrī Šoņins atvaļinājās no militārā dienesta ģenerālleitnanta pakāpē.
Georgijs Šoņins nomira naktī uz 1997. gada 6. aprīlī no sirdstriekas.
Kosmisko lidojumu kopsavilkums:
| Kosmosa kuģis | Starta datums | Nolaišanās datums | Apkalpes biedri | Amats | Ilgums | Piezīmes |
|---|---|---|---|---|---|---|
| Sojuz-6 | 11.10.1969. | 16.10.1969. | Valērijs Kubasovs | Komandieris | 4 d 22 h 42 min 47 s | Pirmo reizi kosmosā veikts metināšanas eksperiments |
| ||||||||||||||||||
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Šoņina biogrāfija (krieviski)
- Šoņins Padomju Savienības Varoņu mājaslapā (krieviski)
- Шонин Георгий Степанович persona.rin.ru (krieviski)
|