Krāsu miešķis
| Krāsu miešķis Asperula tinctoria (L.) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Genciānu rinda (Gentianales) |
| Dzimta | Rubiju dzimta (Magnoliopsida) |
| Ģints | Miešķi (Asperula) |
| Suga | Krāsu miešķis (Asperula tinctoria) |
| Sinonīmi | |
| Galium tinctorium (L.) Scop. | |
 Krāsu miešķis Vikikrātuvē | |
Krāsu miešķis (Asperula tinctoria), dažreiz klasificēts kā krāsu madara (Galium tinctorium), ir augu suga rubiju dzimtas miešķu ģintī. Tā ir izplatīta Austrumeiropā un dažviet Āzijā. Latvijā ir sastopama ļoti reti, tikai dažās vietās Daugavas ielejā, un tā ir ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 1. kategorijā.[1]
Morfoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krāsu miešķis ir daudzgadīgs 20—60 cm garš lakstaugs. Tā stublājs ir stāvs, kails, zarojošs un četršķautņains. Stublāja posmi ir garāki par lapām — tās ir šauri lineāras, sarveidīgas, aptuveni 2—5 cm garas un 0,05—0,2 cm platas. Lapas uz stublāja ir izvietotas neīstā mieturī pa 4 (apakšējās) vai 6 (augšējās).
Ziedi ir skarveidīgās ziedkopās stublāju un zaru galos. Kauss ir ļoti īss. Vainags ir balts, piltuvveidīgs, parasti trīsdaļīgs. Auglis ir riekstiņu skaldauglis, kuru veido 2 kaili, aptuveni 0,2 cm gari skaldeņi. Zied jūnijā un jūlijā.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «krāsu miešķis - Asperula tinctoria L. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-02-14.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Krāsu miešķis.
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)