Kuldīgas apriņķis
| Kuldīgas apriņķis (1819—1949) | ||||
|---|---|---|---|---|
 Kuldīgas apriņķis 1940. gadā | ||||
|
||||
| Centrs: | Kuldīga | |||
| Kopējā platība: | 3137,6 km2 | |||
| Iedzīvotāji (1897): | 66 335 | |||
| Blīvums (1897): | 17.8 iedz./km2 | |||
| Izveidots: | 1819. gadā | |||
| Likvidēts: | 1949. gadā | |||
 Kuldīgas apriņķis Vikikrātuvē
| ||||
Kuldīgas apriņķis (vācu: Kreis Goldingen, krievu: Гольдингенский уезд) bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Kurzemes guberņas sastāvā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kuldīgas apriņķi izveidoja 1819. gada teritoriāli administratīvajā reformā, pārdēvējot Kuldīgas pilskunga tiesu (Hauptmannschaft Goldingen, Гольдингенское гауптманство) par apriņķi.[1]
Līdz 1866. gada pagastu pašvaldību likuma pieņemšanai apriņķī bija divi draudžu novadi:[2]
- Kuldīgas draudzes novads (Kirchspiel Goldingen),
- Saldus draudzes novads (Kirchspiel Frauenburg).
1912. gadā Kuldīgas apriņķī bija 23 pagasti un 1 pilsēta:[3]
|
Pagasti |
|
Pilsēta
|
-
Kuldīgas apriņķa ziemeļu daļa (Kuldīgas apkārtne) (1913—1915) -
Kuldīgas apriņķa rietumi (Turlavas apkārtne) (1915) -
Latvijas Republikas sastāvā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1920. gadā Satiķu pagasts pievienots Gaiķu pagastam.[4]
1921. gadā no Ezeres pagasta nodala un izveido Pampāļu pagastu un Reņģu pagastu.[5]
1924. gadā no Talsu apriņķa Kuldīgas apriņķim pievieno Kabiles pagastu, bet Reņģu pagastu pievieno Jelgavas apriņķim.[6] 1926. gadā Ezeres pagastu pievieno Liepājas apriņķim.[7]
1926. gadā Lielrendas pagasts pievienots Rendas pagastam.[8]
1928. gadā Griķu pagasts apvienots ar Kuldīgas pagastu.[9]
1930. gadā Brocēnu un Cieceres pagasti apvienojās vienā pašvaldībā zem nosaukuma Brocēnu pagasts, bet jau 1931. gadā jaunais pagasts pārdēvēts par Cieceres pagastu.[10]
Kuldīgas apriņķis līdz 1925. gadam bija 3306,8 km2, bet pēc apriņku robežu maiņas 3137,6 km2 liels (1937. gadā). Tas robežojās ar Ventspils apriņķi, Liepājas apriņķi, Aizputes apriņķi, Jelgavas apriņķi, Talsu apriņķi un Tukuma apriņķi.
Kuldīgas apriņķī bija 2 pilsētas un 9 ciemi, no kuriem 7 bija brīvciemi. Lielākās apdzīvotas vietas bija Kuldīga, Saldus, Skrunda, Renda un Kabile.
Teritoriālais iedalījums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1940. gada sākumā Kuldīgas apriņķis iedalījās 2 pilsētās un 20 pagastos:[12]
|
Pilsētas |
Pagasti |
|
Latvijas PSR sastāvā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1949. gada 31. decembra administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Kuldīgas apriņķis tika likvidēts un tā teritorija iekļauta Auces, Kuldīgas, Saldus un Skrundas rajonos.[13]
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ А. Орановский. Материалы для географии и статистики России: Курляндская губерния. Pēterburga, 1862.
- ↑ Herbord Karl Friedrich Bienemann von Bienenstamm. Neue geographisch-statistische Beschreibung des kaiserlich-russischen Gouvernements Kurland: Durchgesehen von E. A. Pfingsten - S. 67. G. A. Reyher, 1841. Skatīts: 2021. gada 1. janvāris.
- ↑ Adolf Richters. Baltische Verkehrs- und Adressbücher. Band 2. Kurland. Riga 1912
- ↑ «Kuldīgas apriņķis. Dzīve un darbs. 1937.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 2. septembrī. Skatīts: 2014. gada 14. martā.
- ↑ Valdības Vēstnesis — 1921.gada 22.oktobris
- ↑ Likums par Latvijas teritorijas iedalīšanu apriņķos Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. Valdības Vēstnesis — 1924.gada 26.jūnijs
- ↑ Likums par dažu apriņķu robežu grozīšanu Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. Valdības Vēstnesis — 1926.gada 21.decembris
- ↑ Pagastu robežu grozīšana Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. Latvis — 1926.gada 27.marts
- ↑ Rīkojums pagastu robežu noapaļošanas lietās Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. Valdības Vēstnesis — 1928.gada 3.janvāris
- ↑ Pagasta pārdēvēšana Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. Latvijas Kareivis — 1931.gada 8.jūlijs
- ↑ P.Mucenieks. Latvijas pašvaldību iekārta, Rīga 1938.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrēts "Par lauku rajonu nodibināšanu Latvijas PSR sastāvā"
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Гольдингенский уезд - Энциклопедический словарь Брокгауза и Ефрона - т. IX - 1893 - с. 133—135 (krieviski)
- Kuldīgas apriņķis. Dzīve un darbs. 1937.
| ||||||||||||||||||
