La mažors
 | |
| Paralēlā tonalitāte | Fa♯ minors |
|---|---|
| Vienvārda tonalitāte | La minors |
| Dominantes tonalitāte | Mi mažors |
| Subdominantes tonalitāte | Re mažors |
| Sastādošās skaņas | |
| La, Si, Do♯, Re, Mi, Fa♯, Sol♯ | |
La mažors ir uz la nots balstīta mažora tonalitāte, kas sastāv no skaņām la, si, do♯, re, mi, fa♯ un sol♯. La mažora paralēlā tonalitāte ir fa♯ minors, bet vienvārda tonalitāte – La minors.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lai gan la mažors ir sastopams simfoniskajos darbos biežāk nekā tonalitātes, kurās ir vairāk par trīs diēziem pie atslēgas, simfonijas la mažorā ir ievērojami mazāk nekā tādās diēzu tonalitātēs kā re mažors un sol mažors. Ludviga van Bēthovena Septītā simfonija, Antona Bruknera Sestā simfonija un Fēliksa Mendelszona Ceturtā simfonija ir gandrīz vienīgie skaņdarbi la minorā romantisma periodā.
La mažora tonalitāte ir bieži sastopama darbos stīgu instrumentiem un stīgu kameransambļiem, jo diēzu tonalitātes uz stīgu instrumentiem ir viegli izspēlējamas. Franča Šūberta Foreļkvinteta un Antonīna Dvoržāka Otrā klavierkvinteta tonalitāte ir la mažors.
 | Šis ar mūziku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Gammas un tonalitātes
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
 |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Tabulā norādīts diezu vai bemolu skaits katrai tonalitātei. Minora tonalitātes ir rakstītas ar mazo sākumburtu. | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||