Latvijas Okupācijas muzejs
| Latvijas Okupācijas muzejs | |
|---|---|
.jpg?lang=lv) | |
  Latvijas Okupācijas muzejs | |
| Dibināts | 1993. gads |
| Atrašanās vieta |
 Latviešu strēlnieku laukums 1, Rīga, Latvija Raiņa bulvāris 7, Rīga, Latvija(pagaidu mītne 2012-2022) |
| Koordinātas | 56°56′50″N 24°6′23″E / 56.94722°N 24.10639°EKoordinātas: 56°56′50″N 24°6′23″E / 56.94722°N 24.10639°E |
| Mājaslapa |
www |
Latvijas Okupācijas muzejs ir Latvijas Okupācijas muzeja biedrības uzturēts privāts muzejs Rīgā, kas iepazīstina ar Latvijas piecdesmit gadu okupācijas vēsturi no 1940. līdz 1991. gadam. Tajā atspoguļota pirmā padomju okupācija (1940—1941), nacionālsociālistiskā vācu okupācija (1941—1944/45) un otrā padomju okupācija (1944/45—1991). Muzeja moto ir Atcerēties. Pieminēt. Atgādināt.
Muzejs atrodas atsevišķā ēkā Latviešu strēlnieku laukumā 1, bet ēkas pārbūves dēļ tas no 2012. gada līdz 2022. gada pavasarim bija izvietots Raiņa bulvārī 7.
Muzeja ekspozīcija un krātuves
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Muzeja ekspozīcija vēsta par dzīvi Latvijā šajā laikā: par okupāciju varu politiku, par padomju un nacistu teroru, Latvijas valsts saimniecības sagrāvi un totalitāro padomju un nacistu ideoloģiju kultūras politiku, par Latvijas iedzīvotāju pretestību okupācijas varām līdz neatkarīgas Latvijas valsts atjaunošanai 1991. gadā. 2012. gada sākumā muzeja krājumā bija vairāk kā 50 000 vienību (dokumentu, fotogrāfiju, rakstisko, mutvārdu un materiālo liecību, priekšmetu un piemiņas lietu). Muzeja speciālisti ierakstījuši vairāk nekā 2000 videoliecību, un tas ir viens no lielākajiem okupācijas tēmai veltītajiem krājumiem Eiropā.
2022. gadā atjaunotā ekspozīcija aizņem 867 kvadrātmetrus, izvietota 106 īpaša dizaina vitrīnās, izmantotas 15 videoprojekcijas un 19 ekrāni ar liecībām un citu informāciju. Ekspozīcija veidota kā režģots tumsas labirints starp gaišajiem neatkarības posmiem. Okupācijas varu noziegumi parādīti gan skaidrojošā, gan emocionāli uzrunājošā veidā ar daudzām laikmeta liecībām un likteņstāstiem.[1]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1993. gadā Viskonsinas Universitātes vēstures profesors Paulis Lazda iesniedza Latvijas Republikas Kultūras ministrijai ierosinājumu izveidot jaunu muzeju par Latvijas okupācijas laiku no 1940. līdz 1991. gadam. Latvijas Okupācijas muzeja izveidei un uzturēšanai 1993. gada pavasarī nodibināja Latvijas 50 gadu okupācijas muzeja fondu, ko 2006. gadā pārdevēja par Latvijas Okupācijas muzeja biedrību. 1993. gada 1. jūlijā atklāja muzeja pirmo izstādi bijušā Latviešu strēlnieku muzeja telpās.
2012. gada 18. novembrī muzeja pagaidu telpās Raiņa bulvārī 7 atklāja muzeja ziedotāju goda plāksni ar to lietotāju vārdiem, kuri ziedojuši vairāk nekā 5000 latu. Starp lielākajiem ziedotājiem minama Latvijas Okupācijas muzeja stipendijas izveidotāja Aina Galēja-Dravniece, kas atbalstīja Amerikas latviešu jauniešu praksi Latvijas Okupācijas muzejā. Viņa finansiāli atbalstīja arī Latvijas Okupācijas muzeja ceļojošās izstādes rīkošanu.
2021. gada jūnijā Latviešu strēlnieku laukumā blakus muzejam atklāja okupācijas upuru piemiņas memoriālu «Vēstures taktīla». Tā autori ir mākslinieks Kristaps Ģelzis, arhitekte Ilze Miķelsone un sonologs Voldemārs Johansons.[2]
Nākotnes nams
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2001. gadā arhitekts Gunārs Birkerts Okupācijas muzejam uzdāvināja "Nākotnes nama" projekta vīziju. 2011. gadā Ministru kabinets pieņēma lēmumu par Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa celtniecības finansēšanu, kas paredzēja, ka muzeja pārbūve un piebūves celtniecība jāpabeidz līdz 2013. gada 31. decembrim. Tomēr 2012. gada jūnijā pēc iesnieguma saņemšanas par iepirkuma procedūras pārkāpumu būvniecības konkursu apturēja. Tikai 2013. gada 1. martā "Valsts nekustamie īpašumi" un SIA „Būvprojektu vadība” noslēdza līgumu par Latvijas Okupācijas muzeja ēkas rekonstrukcijas tehniskā projekta izstrādi un autoruzraudzību.
2018. gada septembrī, svinīgi iemūrējot kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, tika uzsākti Latvijas Okupācijas muzeja pārbūves darbi.[3] 2021. gada beigās ēkas pārbūves darbi noslēdzās un 17. novembrī muzejs sāka pārcelšanos uz savām oriģinālajām telpām.[4]
Jauno ekspozīciju pārbūvētā muzeja telpās atklāja 2022. gada 30. maijā, pasākumā piedalījās Valsts prezidents Egils Levits un kultūras ministrs Nauris Puntulis.[1]
Muzeja dedzināšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2024. gada 28. februāra naktī kāds cilvēks maskā ar āmuru izsita Okupācijas muzeja direktores kabineta logu un iemeta pudeli ar degmaisījumu. 2. un 3 martā policija apcietināja trīs aizdomās turamās personas.[5] Uzbrukums, iespējams, bija organizēts no Daugavpils cietuma, vienam no ieslodzītajiem ar saziņas mobilo aplikāciju "Telegram" piedāvājot par samaksu uzbrukt muzejam.[6]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Oficiāli atklās atjaunotā Okupācijas muzeja ekspozīciju lsm.lv 202. gada 30. maijā
- ↑ «Pabeigts okupācijas upuru piemiņas memoriāls «Vēstures taktīla»». www.lsm.lv (latviešu). 2021-06-14. Skatīts: 2022-02-15.
- ↑ Sākas Okupācijas muzeja pārbūves darbi lsm.lv 2018. gada 13. septembrī
- ↑ «Ar simbolisku gājienu Okupācijas muzejs uzsāk atgriešanos Strēlnieku laukumā». www.lsm.lv (latviešu). 2021-11-15. Skatīts: 2022-02-15.
- ↑ Apcietina visus trīs Okupācijas muzeja dedzināšanā aizdomās turētos lsm.lv 2024. gada 3. martā
- ↑ Okupācijas muzeja dedzināšanas iespējamo organizētāju likumsargi atrod cietumā lsm.lv 2024. gada 28. aprīlī
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Latvijas Okupācijas muzejs |
- Latvijas Okupācijas muzeja oficiālā mājaslapa
- Latvijas Okupācijas muzeja Izglītības programmas mājaslapa Arhivēts 2010. gada 10. maijā, Wayback Machine vietnē.
- Museum of the Occupation of Latvia 1940-1991 at Google Cultural Institute
 | Šis ar Rīgu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|