Mūku roņi
| Mūku roņi Monachini (Scheffer, 1958) | |
|---|---|
 Havaju mūku ronis (Neomonachus schauinslandi) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
| Apakškārta | Suņveidīgie (Caniformia) |
| Virsdzimta | Airkāji (Pinnipedia) |
| Dzimta | Roņi (Phocidae) |
| Cilts | Mūku roņi (Monachini) |
 Mūku roņi Vikikrātuvē | |
Mūku roņi, mūku roņu cilts (Monachini) ir viena no roņu dzimtas (Phocidae) ciltīm, kas apvieno vairākas aizvēsturiskās sugas un trīs mūslaiku jūras zīdītāju sugas (viena no tām izmirusi 20. gadsimtā). Tās ir vienīgās roņu sugas, kas uzturas tropiskā klimata jūrās. Abu mūsdienās dzīvojošo mūku roņu sugu izdzīvošana ir apdraudēta. Līdz 2014. gadam visas mūslaiku sugas tika sistematizētas vienā ģintī, bet ģenētiskie pētījumi ir ieviesuši korekciju sistemātikā, un mūsdienās mūku roņus iedala divās ģintīs: Amerikas mūku roņu (Neomonachus) un Vidusjūras mūku roņu (Monachus) ģintīs.[1]
Evolūcija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vidusjūras un Karību mūku roņu fosilijas saglabājušās no pleistocēna epohas.[2] Karību un Havaju mūku roņi viens no otra nodalījās pirms apmēram 3,7 milj. gadu, laikā, kad izveidojās Panamas zemesšaurums un atdalīja Atlantijas okeānu no Klusā okeāna. Tādējādi abas mūku roņu populācijas tika dabiskā veidā atdalītas viena no otras.[1] Vidusjūras mūku ronis no Amerikas mūku roņiem nodalījās pirms apmēram 6,3 milj. gadu.[3]
Kopīgās īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mūku roņiem, salīdzinot ar citiem roņiem, ir slaids ķermenis, tādēļ tie ir ļoti izveicīgi. Tie ir arī daudz mazāki kā citi roņi. Visām trim sugām raksturīgs plats, noapaļots purns, acis novietotas plati viena no otras. Priekšējās airkājas salīdzinoši īsas ar nagiem, pakaļējās airkājas slaidas. Ādu sedz plāns, īsu matiņu matojums. Kažoks tēviņiem visbiežāk melns, mātītēm brūns vai tumši pelēks. Vēders balts. Mūku roņiem raksturīgs dzimumdimorfisms, bet katrai no sugām tas ir atšķirīgs. Karību mūku ronim un Vidusjūras mūku ronim tēviņi ir nedaudz lielāki nekā mātītes, bet Havaju mūku ronim mātītes lielākas.[4][5] Kad mūku roņiem mainās matojums, tiem nolobās arī ādas virsējā kārta.[6]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mūku roņu cilts (Monachini)
- Amerikas mūku roņi (Neomonachus)
- Havaju mūku ronis (Neomonachus schauinslandi)
- †Karību mūku ronis (Neomonachus tropicalis)
- Vidusjūras mūku roņi (Monachus)
- Vidusjūras mūku ronis (Monachus monachus)
- †Callophoca
- †Mesotaria
- †Messiphoca
- †Monachopsis
- †Pliophoca
- †Pontophoca
- †Pristiphoca
- †Properiptychus
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Neomonachus: New Genus of Monk Seals Described
- ↑ Berta, A. & Churchill, M. (2012). "Pinniped Taxonomy: evidence for species and subspecies". Mammal Review. 42 (3): 207–234. doi:10.1111/j.1365-2907.2011.00193.x.
- ↑ Biogeography and taxonomy of extinct and endangered monk seals illuminated by ancient DNA and skull morphology
- ↑ NOAA Fisheries: Hawaiian Monk Seal (Neomonachus schauinslandi)
- ↑ IUCN: Mediterranean Monk Seal
- ↑ Perrin, William F.; Bernd Wursig; J. G. M. Thewissen (2008). Encyclopedia of Marine Mammals. Academic Press. ISBN 978-0-12-373553-9.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mūku roņi.