Marijas Terēzas rifs

Marijas Terēzas rifs ir rifs Klusā okeāna dienvidos, uz dienvidiem no Tuamotu salām un uz austrumiem no Jaunzēlandes. Tā varētu būt spoku sala. Franču kartēs to pazīst kā Tabora salu vai Tabora rifu.

Pirmais par to 1843. gada 16. novembrī ziņoja Marijas Terēzas — vaļu zvejas kuģa no Ņūbedfordas — kapteinis Asaps P. Tabers (nevis "Tabors"). Tās koordinātas tika norādītas 37°00′S 151°13′W. 1957. gadā veiktā meklēšana bija neveiksmīga. 1983. gadā tā atrašanās vieta tika pārrēķināta uz 36°50′S 136°39′W, vairāk ka 1000 kilometrus uz austrumiem, bet arī tur tas netika atrasts. Tā eksistence ir šaubīga.

Amatieru radio žurnāls "CQ" 1966. gadā publicēja fotogrāfiju ar aprakstu, kur Dons Millers pārraidīja no vietas, ko pats sauca par Marijas Terēzas rifu. Tas vēlāk tika atzīts par viltojumu. Jaunzēlandes okeanogrāfijas kuģis HMNZS Tui veica plašu areāla izpēti 1970. gados un neatrada nekādas salas pazīmes. Reģiona dziļums tika uzrādīts kā 2734 jūras asis (5000 m). Citi vēsturiski ziņoti rifi, kas varētu neeksistēt ir: Jupitera rifs, Vačuseta rifs, Ernesta Lego rifs un Rangitiki rifs. Šo rifu ziņojumus, iespējams, iespaidoja iespējamā Marijas Terēzas rifa eksistence. Arī 21. gadsimtā daži karšu un atlantu izdevēji savos izdevumos iekļauj šo fikcionālo rifu grupu Klusā okeāna dienvidos.

Sala parādās Žila Verna romānos Kapteiņa Granta bērni un Noslēpumu sala.

Romānā Kapteiņa Granta bērni sala dod patvērumu kapteinim Grantam un diviem matrožiem. Tās pusizdzisušās koordinātas atrod viņa bērni un pēc mēnešiem ilgiem meklējumiem atrod kuģa avārijā cietušos. Grāmatas beigās Granta vietā uz salas tiek atstāts noziedznieks Airtons, lai dzīvotu mežonīgā dabā un atgūtu cilvēcību.

Romānā Noslēpumu sala galvenie varoņi pēc apmešanās uz Linkolna salas atrod zīmīti pudelē ar skaidrām koordinātām. Viņi izmanto nelielu kuģi, lai izglābtu Airtonu un atvestu viņu pie civilizācijas un rehabilitācijas. Vēlāk izrādās, ka pudeli varoņiem nosūtījis augstsirdīgais kapteinis Nemo.