Dzimis 1897. gada 7. februārī Dunalkas pagastā. Jau 1913. gadā iestājās LSD (lielinieku) partijā, Krievijas pilsoņu kara laikā bija Sarkanās armijas politiskais darbinieks (1919-1921). 1924. gadā beidza Jaroslavļas Valsts universitāti, strādāja par asistentu, docentu un profesoru Jaroslavļas Pedagoģiskajā institūtā (1924–1929), Tveras Pedagoģiskā institūta profesors un prorektors (1929–1931), Maskavas Valsts universitātes prorektors un Ģeogrāfijas institūta vadītājs (1931-1941) vadīja Baltijas karšu veidošanas darbus lielā Padomju Pasaules atlanta institūtā. Otrā pasaules kara laikā strādāja Vidusāzijas Valsts universitātē Taškentā (1941-1944).
Gatavojoties Latvijas ieņemšanai, 1944. gada 10. aprīlī PSRS Augstskolu lietu komiteja viņu iecēla par LVU rektoru. Pēc tam, kad Sarkanā armija ieņēma Rīgu, M. Kadeks 1944. gada novembrī ieradās savā darba vietā un pārņēma lietas no Rīgas Universitātes rektora pienākumu izpildītāja vietnieka profesora Augusta Ķešāna.[1] Viņš bija pirmais Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents un akadēmiķis (1946), vadīja Ģeoloģijas un ģeogrāfijas institūtu (1946). Publicēja vairāk nekā 70 rakstu, galvenokārt par krievu ģeogrāfiem ceļotājiem un atsevišķām tā laika PSRS republikām un apgabaliem.
Miris 1950. gada 11. novembrī.[2]
Štrauhmanis, Jānis. Akadēmiķa M.Kadeka loma LVU darbības atjaunošanā pēc Otrā pasaules kara. No: Zinātņu vēsture un muzejniecība. Raksti: 661. sēj. Rīga: LU, 2004, 43.-46.lpp. ISSN 1407-2157.
