Miglājs

Miglājs ir starpzvaigžņu mākonis, kas sastāv no retinātas gāzes (ūdeņraža, hēlija un citām jonizētām gāzēm) un putekļiem un no apkārtējās starpzvaigžņu vides atšķiras ar savu izstarojumu vai absorbciju.

Sākotnēji par miglāju sauca jebkuru paplašinātu astronomisku objektu, tai skaitā galaktikas ārpus Piena Ceļa (piemēram, līdz tam laikam, kad Edvīns Habls atklāja galaktikas, Andromedas galaktiku sauca par Andromedas miglāju).

Iedalījums

Miglāju iedalījums pēc redzamības un spīdēšanas rakstura:

Gaišie
- Atstarojošie
- Emisijas
Tumšie

Pēc izcelsmes:

Difūzie miglāji

Lielākā daļa novēroto miglāju ir difūzie miglāji, kas nozīmē, ka tie izplešas un tiem nav izteiktu robežu.

Pēc redzamās gaismas tos iedala emisijas un atstarojošos miglājos. Emisijas miglāji paši izstaro gaismu, jo tie satur jonizētas gāzes, kas veido spektra līnijas emisiju. Biežāk novērotie emisijas miglāji ir jonizētā ūdeņraža mākoņi jeb "HII reģioni", kuros pamatsastāvdaļa ir jonizētais ūdeņradis. Savukārt atstarojošie jeb reflekcijas miglāji nerada pietiekama daudzuma redzamo gaismu, bet atstaro tuvāk esošo zvaigžņu gaismu.

Tumšie jeb absorbcijas miglāji ne izstaro, ne atstaro redzamo gaismu. Tie no Zemes ir redzami tādēļ, ka aizsedz fonā spīdošus avotus (gaišos miglājus vai zvaigznes). Šāda miglāja piemērs ir Zirga Galvas miglājs, kas atrodas Oriona zvaigznājā. Tā kā šajos miglājos neeksistē "sildelementi", tie ir ļoti auksti.

Visumā ir arī citi miglāji — planetārie un pārnovu miglāji, kuri ir radušies zvaigžņu evolūcijas rezultātā.

Protoplanetārie miglāji

Protoplanetārie miglāji veidojas pirms planetārā miglāja fāzes.

Planetārie miglāji

Planetārā miglāja piemērs — Kaķa Acs miglājs

Planetārais miglājs veidojas no gāzēm, kuras zvaigzne izmet dzīves cikla asimptotiskā gigantu zara fāzē, kad tā pārveidojas par balto punduri. Nosviestā čaula veido sfērisku miglāju, kas lēnām izplešas. Tā gaismas spīdums samazinās un šis miglājs dažu desmitu tūkstošu gadu periodā izplešas apkārtējā starpzvaigžņu telpā. Tehniski planetārie miglāji ir HII reģioni. Tie ir blīvāki un kompaktāki salīdzinājumā ar emisijas miglājiem zvaigžņu veidošanās reģionos. Planetāro miglāju vidējā temperatūra ir ļoti augsta, bet tur novērojami arī vēsāki apgabali. Šo īpašību dēļ šajos miglājos ir sastopamas dažādas molekulas, piemēram, oglekļa monoksīds un putekļi, kurus var atrast tikai samērā zemā temperatūrā.

Par planetārajiem miglājiem tos sauc tādēļ, ka pirmie astronomi, kas šos objektus novēroja, domāja, ka tie ir planētu diski.

Pārnovas atliekas

Pārnovas atliekas rodas pārnovas sprādzienā. Šādi miglāji atšķiras no pārējiem miglājiem ar lielu daudzveidību elektromagnētiskajos starojumos. Tie izstaro radioviļņus, redzamo gaismu un arī rentgenstarojumu. Visredzamākie starojumi ir radiodiapazonā, tāds, piemēram, ir miglājā Kasiopeja A, kurš ir viens no varenākajiem radiostarojuma avotiem kosmosā. Šiem miglājiem ir šķiedrveidīga struktūra un neraksturīga ķīmiskā struktūra — tajos ir ļoti liels smago elementu daudzums. Pārnovu miglāji izstaro gaismu uz eksplodēšanā izdalītās enerģijas daudzuma. Sākuma stadijā tas izplešas ar ātrumu, kas sasniedz vairāk par tūkstošus km/s, bet, saskrienoties ar starpzvaigžņu gāzi, tā ātrums samazinās. Paplašinoties miglājs kļūst arvien retāks un aptuveni 100 tūkstošu gadu periodā izplešas starpzvaigžņu apvidū.

Nozīmīgākie miglāji

Nosaukums	Apzīmējumi	Zvaigznājs	Spožums, zv.l	Leņķiskie izmēri, loka min.	Attālums, ly	Objekta veids
Ziemeļamerikas miglājs	NGC 7000 or Caldwell 20	Gulbis		100 x 120	900	Difūzais miglājs
Oriona miglājs	M42, NGC 1976	Orions	2,9	60 x 60	1000	Difūzais miglājs
Trīskāršais miglājs	M20, NGC 6514	Strēlnieks	6,4	27 x 29	2200	Difūzais miglājs
Lagūnas miglājs	M8, NGC 6523	Strēlnieks	5,5	35 x 60	2500	Difūzais miglājs
Krabja miglājs	M1, NGC 1952	Vērsis	8,4	4 x 6	6500	Pārnovas atliekas
Hanteles miglājs	M27, NGC 6853	Lapsiņa	7,6	7 x 8	720	Planetārais miglājs
Gliemeža miglājs	NGC 7293, Caldwell 63	Ūdensvīrs	6,5	15 x 12	460	Planetārais miglājs
Gredzena miglājs	M57, NGC 6720	Lira	9,3	1,4 x 1,0	2300	Planetārais miglājs
Kaķa Acs miglājs	NGC 6543, Caldwell 6	Pūķis	8,1	20″	3300	Planetārais miglājs

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Miglājs.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)