Neitrālā Moresneta

Neitrālās Moresnetas teritorija zilā krāsā. Dzeltenā krāsā iekrāsota Beļģija, zaļā krāsā — Prūsija, bet oranžā krāsā — Nīderlande

Neitrālā Moresneta (vācu: Neutral-Moresnet, franču: Moresnet neutre, izrunā: /mɔ.ʁɛ.nɛ nøtʁ/, nīderlandiešu: Neutraal Moresnet, esperanto: Moresnet neŭtrala) bija mazs kondomināts no 1816. līdz 1920. gadam, kas sākotnēji piederēja Nīderlandes Apvienotajai Karalistei un Prūsijai, bet kopš 1830. gada Beļģijai (tā ieguva neatkarību no Nīderlandes Karalistes) un kopš 1871. gada Vācijas impērijai (Prūsija tika iekļauta šajā jaunizveidotajā valstī). Kopīgi pārvaldīto teritoriju veidoja trijstūra formas zeme, kurai viens no stūriem bija nošķelts, uz dienvidiem no Vālserberga kalna un Āhenes. Kondomināta platība bija 3,5 km².

Moresneta izveidojās, jo tās teritorijā tiek iegūts cinks, bet varas nevarēja vienoties par tās kontroli. Pirmā pasaules kara laikā teritoriju ar varu savā kontrolē pārņēma Vācijas impērija, bet vēlāk kara gaitā tā nonāca Beļģijas paspārnē. 1920. gadā, pēc kara, Neitrālā Moresneta beidza pastāvēt un palika Beļģijas sastāvā, Ljēžas provincē.

Neitrālajā Moresnetā dzīvoja galvenokārt flandrieši, mazliet vācieši un nīderlandieši. Oficiālās valodas bija nīderlandiešu, franču un vācu valoda, kā arī no 1908. gada esperanto. Tā tika uzskatīta arī par potenciālo esperanto valsti. 1914. gadā, pēc tās iekļaušanas Vācijas impērijas sastāvā visi Moresnetas iedzīvotāji tika pasludināti par vāciešiem.