Nolietojums
Nolietojums jeb amortizācija ir ilgtermiņa nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu sākotnējās vērtības samazināšanos laika gaitā lietošanas vai novecošanas.[1] Grāmatvedībā nolietojumu aprēķina tādiem pamatlīdzekļiem kā, piemēram, ēkas, transports, ražošanas iekārtas, aprīkojums, ko izmanto saimnieciskajā darbībā. Taču zemei amortizācija netiek rēķināta, jo tai nav ierobežots lietošanas laiks. Nolietojums tiek aprēķināts ik gadu uzņēmuma bilancēs, un tas nosaka uzņēmuma kapitālu. Pamatlīdzekļa aprēķināto nolietojuma summu pakāpeniski iekļauj ražošanas izmaksās tik ilgi, cik ilgi paredzēts izmantot šo pamatlīdzekli.[2]
Nolietojuma aprēķināšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lai aprēķinātu nolietojumu, var tikt izmantotas šādas metodes:
- Lineārā metode — izmantojot šo metodi, pieņem, ka aktīvu vērtība visu lietderīgās lietošanas laiku samazināsies vienmērīgi. Tādēļ nepieciešams zināt pamatlīdzekļa lietderīgās lietošanas laiku un to nosaka uzņēmuma vadītājs, ņemot vērā dažādus faktorus, kas ietekmē pamatlīdzekļa lietošanas periodu. Gada nolietojumu iegūst aktīvu sākotnējo vērtību dalot ar paredzētajiem lietošanas gadiem.
- Degresīvā metode — izmantojot šo metodi, pieņem, ka pamatlīdzekļa izmantošanas sākumā tā nolietojums ir lielāks nekā vēlāk, kas nozīmē, ka pirmajā lietošanas gadā nolietojums būs vislielākais, bet pēdējā tas būs viszemākais.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Amortizācija (nolietojums) | biznesa rokasgrāmata, biznesa vadības video semināri, lekcijas un grāmatas». Skatīts: 2024-10-17.
- ↑ «Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2024-10-17.