Pāriet uz saturu

Orlen

Vikipēdijas lapa
Orlen S.A.
Tips Akciju sabiedrība
Darbības joma enerģētika
Dibināts 1999. gads
Galvenais birojs Plocka, Karogs: Polija Polija
Produkti naftas produktu ražošana un izplatīšana
Tīmekļa vietne orlen.pl
PKN Orlen galvenais birojs Plockā

Orlen Spółka Akcyjna (līdz 2023. gadam Polski Koncern Naftowy Orlen Spółka Akcyjna jeb PKN Orlen) ir Polijas enerģētikas uzņēmums. Tas ir lielākais uzņēmums Centrālajā un Austrumeiropā.[1] Orlen galvenais birojs atrodas Plockā. Uzņēmums ir dibināts 1999. gadā.

PKN Orlen akcijas tiek kotētas Varšavas fondu biržā. Lielākie akcionāri 2023. gada jūlijā bija: Polijas Valsts kase (49,9 %), Nationale-Nederlanden OFE (5,4 %).[2]

Uzņēmums tika dibināts 1999. gadā, privatizējot un apvienojot valstij piederošos uzņēmumus: degvielas tirgotāju Centrala Produktów Naftowych CPN S.A. ar naftas pārstrādātāju Petrochemia Płock S.A.. Sākotnēji jaunā uzņēmuma nosaukums bija Polski Koncern Naftowy (PKN). Dažus mēnešus vēlāk tam pievienots vārds Orlen, kas veidots no poļu vārdiem orli ("ērgļa") un energia ("enerģija").

2004. gadā uzņēmums bija iesaistīts lielākajā skandālā mūsdienu Polijas vēsturē (tā sauktā "Orlengeita"). 2006. gada jūnijā PKN ORLEN no Krievijas uzņēmuma Jukos nopirka Lietuvas naftas pārstrādātāju Mažeikių Nafta (tagad Orlen Lietuva) 53,7 % akciju. Pēc dažiem mēnešiem Orlen vienojās ar Lietuvas valdību par vēl 30,66 % kapitāldaļu pirkšanu. Darījums tika noslēgts 2006. gada 15. decembrī.

2014. gada augustā no meitas uzņēmuma Orlen Lietuva tika nopirkts mazumtirdzniecības uzņēmums AB Ventus-Nafta. 2018. gada PKN ORLEN pieņēma attīstības stratēģiju, kas paredz uzņēmuma pārveidošanu par daudzu enerģētikas un komerciālu virzienu grupu. 2018. gadā tika paziņots par nodomu iegādāties Polijas naftas uzņēmumu grupu Lotos. 2019. gada jūnijā no Orlen Lietuva tika nopirkts uzņēmums UAB EMAS un pievienots meitas uzņēmumam ORLEN Serwis, kas nodrošina visas grupas iekārtu apkalpošanu.[3] 2019. gada 16. oktobrī Lietuvas mazumtirdzniecības uzņēmuma AB Ventus-Nafta nosaukums tika mainīts uz AB ORLEN Baltics Retail. 2019. gadā PKN Orlen atvēra savu pirmo degvielas uzpildes staciju Slovākijā ar Čehijas meitasuzņēmuma Unipetrol starpniecību ar Benzina zīmolu. 2020. gada beigās Slovākijā darbojās 20 Benzina DUS. 2019. gada nogalē Orlen kopā ar apdrošināšanas sabiedrību PZU nodibināja mediju aģentūru Sigma Bis.

2020. gada aprīlī PKN Orlen iegādājās Polijas uzņēmumu grupas Energa 80 % akciju, tā nodarbojās ar elektroenerģijas ražošanu, sadali un piegādi. 2020. gada 14. jūlijā tika paziņots par nodomu pārņemt naftas un gāzes uzņēmumu PGNiG. 14. jūlijā Orlen saņēma Eiropas Komisijas atļauju Lotos pārņemšanai; 2022. gada 1. augustā tika pabeigta apvienošanās ar Lotos. 2020. gada novembrī Orlen kļuva par Polijas mazumtirdzniecības uzņēmuma Ruch SA 65 % akciju īpašnieku, tas nodarbojās ar preses izplatīšanu, ātras aprites produktiem, abonēšanu, kurjera pakalpojumiem un līgumloģistiku. 7. decembrī tika parakstīts līgums par 100 % kapitāldaļu iegādi mediju un preses uzņēmumā Polska Press, darījums pabeigts 2021. gada 1. martā. 2020. gada decembrī Orlen iegādājās lauksaimniecības biogāzes staciju Bioenergy Project, ko pārveidos par biometāna ražotni. Piegāžu nodrošināšanai tika iegādāts arī uzņēmums Biozec, kas atbild par biogāzes stacijas piegādātās siltumenerģijas pārdošanu un sadali.

2021. gadā Orlen iegādājās 4 vēja parkus: februārī Kaninas parku ar jaudu 20 MW un martā vēl trīs ar kopējo jaudu 89,4 MW. 2021. gada 10. maijā Orlen iesniedza PGNiG pārņemšanas pieteikumu Polijas Konkurences un patērētāju tiesību aizsardzības birojā. 2021. gada septembrī Orlen sāka piedāvāt pakomātu pakalpojumus Orlen Paczka sadarbībā ar Poczta Polska. 2022. gada 2. novembrī tika pabeigta PGNiG apvienošanās ar PKN Orlen, PGNiG nododot visus aktīvus un akcionāriem (no kuriem lielākais ar 70 % bija Polijas valsts) pretī saņemot Orlen akcijas.[1] Polijas valsts daļa PKN Orlen palielinājās no 31,14 % līdz 49,9 %. 2023. gada 3. jūlijā Polski Koncern Naftowy Orlen S.A. nomainīja nosaukumu uz Orlen S.A.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]