1920. gada zemes reformas laikā Preiļu muižu sadalīja 121 vienībā 1177 ha kopplatībā, Krievusalas muižu 110 vienībās 1188 ha kopplatībā, Gaļmuižu 84 vienībās 1017 ha kopplatībā, Jezupinavas muižu 51 vienībā 706 ha kopplatībā, Beņjāņu muižu 39 vienībās 427 ha kopplatībā, Sandaru muižu 30 vienībās 415 ha kopplatībā,
Korsakova muižu 12 vienībās 21 ha kopplatībā, Rudzdobes foļvarku 6 vienībās 148 ha kopplatībā, Saltupes foļvarku 2 vienībās 21 ha kopplatībā, Anspoku foļvarku 2 vienībās 15 ha kopplatībā.[4]
1935. gadā Daugavpils apriņķa Preiļu pagasta platība bija 292,4 km² un tajā dzīvoja 9514 iedzīvotāji.[5]
1945. gadā pagastā izveidoja Anspoku, Augustovas, Bindaru, Gailīšu, Pienēnu, Preiļu, Prikuļu un Sondoruciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Preiļu rajonaPreiļu ciemam 1954. gadā pievienoja Sondoru ciema Staļina kolhoza teritoriju. Preiļu ciemu 1957. gadā likvidēja, teritoriju pievienojot Preiļu pilsētai, izveidojot Preiļu lauku teritoriju. 1971. gadā Preiļu ciemu izveidoja no jauna, tajā iekļaujot Preiļu lauku teritorijas Ļeņina kolhoza un kolhoza «Cīņa» teritorijas. 1975. gadā ciemam pievienoja daļu likvidētā Sondoru ciema, bet daļu teritorijas pievienoja Preiļu pilsētai.[6] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.
2000. gadā Preiļu pagasts apvienojās ar Preiļu pilsētu un Aizkalnes pagastu, izveidojot Preiļu novadu. 2009. gadā Preiļu pagasts tika izdalīts kā patstāvīga administratīvā teritorija novada ietvaros ar savu pārvaldi.
Jānis Streičs (1936), latviešu kinorežisors, aktieris, rakstnieks, gleznotājs, publicists un sabiedriskais darbinieks;
Roberts Mūrnieks (1952–1991) bija viens no 1991. gada janvāra barikāžu laika upuriem, nošauts Rīgas OMON uzbrukuma laikā barikādēm pie Vecmīlgrāvja tilta.
Preiļu pagasts Vikikrātuvē
.png?lang=lv){kind=small}
