Pāriet uz saturu

Rīgas licejs

Vikipēdijas lapa
Rīgas licejs
Liceja ēkas atrašanās vieta līdz 1787. gadam
Atrašanās vieta
J. K.Broces (liceja skolotāja no 1769. gada) piemiņas plāksne pie ēkas Mazajā pils ielā 4.
Pils laukums 1820. gados ar Vidzemes guberņas ģimnāzijas ēku kreisajā pusē.
Rīgas Nikolaja ģimnāzijas ēka (1891).
Rīgas Valsts tehnikums no Jēkaba laukuma puses (1920. gadi).

Rīgas licejs jeb Kārļa licejs (latīņu: Schola Carolina) bija Zviedru Vidzemes laikā dibināta ģimnāzijas tipa skola pie Sv. Jēkaba katedrāles. Pēc Vidzemes pievienošanas Krievijas Impērijai to pārdēvēja par Rīgas Ķeizarisko liceju (vācu: Kaiserliches Lyceum zu Riga, krievu: Рижский Царский Лицей), 1802. gadā par Vidzemes guberņas ģimnāziju, bet Baltijas pārkrievošanas laikā 1890. gadā par Nikolaja I ģimnāziju. Šodien par abiem licejiem liecina piemiņas plāksnes Mazajā Pils ielā 4 un Pils laukumā.

Lai sagatavotu kvalificētus un zviedru valdībai uzticamus ierēdņus, papildus Rīgas akadēmiskajai ģimnāzijai 1675. gadā pēc Zviedrijas karaļa Kārļa XI rīkojuma nodibināja otru Rīgas ģimnāziju — "Kārļa liceju". No Vācijas ataicinātais jaunais Vidzemes superintendents Johans Fišers lika sadalīt bijušo Jēkaba baznīcas Svētā Krusta kapelu ar starpgriestiem divos stāvos un ierīkot mācību telpas. Skolā mācīja ticības mācību, vēsturi, ģeogrāfiju, loģiku, retoriku, latīņu, grieķu, ebreju valodu. Liceja rektors parasti bija Jēkaba baznīcas virsmācītājs.[1] Liceja beidzēji varēja turpināt studijas Tērbatas un Upsālas universitātēs. Zviedru valdības uzturētais licejs pastāvēja līdz 1710. gadam, kad krievu karaspēka aplenkuma dēļ Lielā Ziemeļu kara laikā tā darbība tika pārtraukta.

Pēc liceja atjaunošanas 1733. gadā Krievijas Impērijas varas iestādes to pārdēvēja par Rīgas Ķeizarisko liceju. Par tā uzturēšanu bija atbildīgs Vidzemes gubernators, bet par skolotāju izvēli — Vidzemes ģenerālsuperintendents. No 1785. līdz 1787. gadam pēc arhitekta Matiasa Šonsa projekta Pils laukumā iepretī Rīgas pilij tika uzcelta jauna liceja ēka. Pēc 1802. gada Krievijas Impērijas izglītības reformas Ķeizarisko liceju Pils laukumā pārveidoja par Vidzemes guberņas ģimnāziju. 1890. gadā to pārdēvēja par Nikolaja I ģimnāziju un pārvietoja uz 1891. gadā pabeigto ēku tagadējā Kr. Valdemāra ielā 1c. Ēka būvēta pēc Rīgas mācību apgabala arhitekta A. Kīzelbaša projekta, pēc Pirmā pasaules kara tajā atradās Rīgas Valsts tehnikums.

Veco liceja ēku Mazajā pils ielā 1867. gadā daļēji nojauca, vietā uzceļot divas noliktavas, kuras vienu no otras atdalīja šaurs pagalms. Šajās noliktavās vēl daļēji saglabājušās vecā liceja ēkas gala sienas, it īpaši austrumu pusē.[2]

Rektori un skolotāji

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojami skolnieki

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. «Ein Abiturszeugnis von 1790 — Das kaiserliche Lyzeum Riga und die Familie Poelchau». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 28. martā. Skatīts: 2012. gada 13. janvārī.
  2. «Sv. Jēkaba katedrāle». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 24. janvārī. Skatīts: 2012. gada 13. janvārī.