Reiga

Reiga
	— Golvysmīsts —
	Reigys panorama
Karūgs	Gerbs
	Reiga
Koordinatys: 56°57′30″N 24°00′06″E / Koordinatys: 56°57′30″N 24°00′06″E /
Pluots	307,17 km²
Dzeivuotuoju sk. (2009)	713 016
Bīzeiba	2 367,6 dz./km²
Īstateits	1201 godā
Mīsta tīseibys	nu 1225 goda
Posta iņdeksi	LV-10(01-84)
Teiklavīta	www.riga.lv

Reiga (latvīšu: Rīga, līvu: Rīgõ) irā Latvejis golvysmīsts pi Daugovys ītakys Reigys leicī. Pats lelais finansu, ryupnīceibys i kulturys centrys Baļtejā i trešais pa lelumam mīsts (piec Pīterpiļs i Stokholma) Baļtejis jiurys regionā, zeimeiga jiuru ūsta.

Reigys viesturiskais centrys īīt UNESCO pasauļa kulturys puormaņtīņa sarokstā, i jis zeimeigs ar jugendstiļa (Art Nouveau) arhitekturu, kuramai navā leidzeigys vysā pasaulī.^[2] 2014 godā Reiga beja vīna nu Europys kulturys golvysmīstu.^[3]

Viesture

XII godusymta beiguos aizasuoce pyrmuos misejis ar snāgu kristeit Baltejis dzeivuotuojus. Piec nazcik lūbeigu raudzejumu 1197—1199 godūs pi Daugovys beja sataiseita vuocīšu koloneja ar kleštori. Pyrmuo izbudavuotuo dzeivysvīta beja Ikškile.

Oficialai Reigys mīstu īstateja 1201 godā veiskups Aļberts (Albert von Buxhöwden, 1165—1229), a 1225 godā Reiga jau dabuoja mīsta tīseibys. Nu 1255 gods Reiga beja arciveiskupa rezideņceja, 1282 godā mīsts tika par Hanzys savīneibys bīdri. Piec Livonejis dalejuma 1561 godā Reiga 20 godu beja napavaļdeiga, i viņ 1581 godā jū daškeire Obeju Tautu Republikai. Vāluok, nu 1621 leidz 1709 godam, Reiga beja Švedejis Kienestē, a nu 1710 goda leidz I pasauļa karam — Krīvejis imperejis sadorā. Leidz XIX godusymta beigom Reiga pa mozam izauga kai vīna nu vysuzeimeiguokūs Krīvejis imperejis jiuru ūstu, dzeivuotuoju skaits iz vyds 1850 i 1900 gods pasalelynuoja četrys reizis. 1900 godā puse Reigys dzeivuotuoju beja baltvuocīši, pa catūrtdalei krīvu i latvīšu.

1918—1940 godūs Reiga beja napavaļdeiguos Latvejis Republikys golvysmīsts, 1940—1941 i 1944—1990 Latvejis PSR golvysmīsts, 1941—1944 godūs Reigā beja īstateits Trešuo Reiha Ostlandejis komisariata centraluo byutuve. Nu 1991 goda — otkon Latvejis Republikys golvysmīsts.

Geografeja

Reigys mīsts irā Latvejis centralajā daļā, Reigys leiča dīnavydu molā, Vydslatvejis zamainis Reigys i Teireļu leidzonainēs. Reļjefs — smiļkšuojs, leidzonaine 1—10 metru augšuok jiuru leidzīņa. Viesturiskais centrys irā kairajā Daugovys molā, ap 10 km pyrma Daugovys ītakys Baļtejis jiurā. Mīsta rūbežūs nazcik azaru, poši leluokī — Keišazars Mežaparkā i Juglys azars mīsta pūstumreitūs.

Mīsta pluots 307 km².

Reļjefs

Reigys mīsta teritoreja irā labtik zamai. Vydyskais augstums metri augšuok jiuru leidzīņa viņ 3—6 metri. Pats augstuokais punkts — Dzagužkolns (28 metri ajl.)

Klimats

Reigys klimatu i gaisu nūsoka Atlaņtejis okeana gaisa masys i ar jom atejūšī cikloni. Vosorys samārā vāsys i muokuļojis, a zīmys samārā syltys ar bīžom meikstūnem. Snīgs izkreit dekabra (zīmys) mienesī i izagloboj leidz marta mienešam.

228 dīnys augš Reigys byun Atlaņtejis okeana gaisa masys. Saulis speidiešonys maksimums byun juļa mieneša 22 dīnā — 56,4°, a minimums — tik 9,6° augšuok horizonta. Deļtuo ka gods muokuļojums zeimeigs, vosor saule speid vydyskai 54—57% dīnys, a zīmā tik 14—25%. Vydyskai saule par godu Reigā speid 1812 stuņdis — julī vydyskai 282 stuņdis, a dekabrī — 25 stuņdis.

Reigys panoramys vierīņs nu Latvejis Zineibu Akademejis

Administrativais dalejums

Leidz XIII godusymtam Reigys mīsts beja vacmīsta (Vacreigys) rūbežūs, kura pluots viņ nazcik kvadratkilometru. Leidz 1774 godam mīsta teritoreja pasalelynuoja nazcik reižu, aizjimdama jau lelumu niulenejuo mīsta centra dalis. 1728 godā Reigai daškiertys papyldomys teritorejis lobajā i kairajā Daugovys molā. 1768 godā Reigai daškierta Sorkondaugova, Zemitānu stacejis apleicīne, Kotlakolns i cytys teritorejis.

1904 godā daškierts Mežaparks, Cierkužkolns (Čiekurkalns), Teika, Jugla, Iļgucīms i cytys vītys.

1919 godā, leidza ar napavaļdeiguos Latvejis Republikys īstateišonu, Reigai daškiertys teritorejis niulenejuos Pūrsolys (Purvciems), Imantys, Zolitudis, Pleskodalis i daļa nu Zīpnīkkolna.

1927 godā Reigai daškierta kūna vysa niulenejuos Puordaugovys teritoreja, tymā skaitā Boļderaja i Daugovgreiva, taipoš atseviškys teritorejis Daugovys lobajā molā (Vacmīlgruovs, Jauņcīms, daļa Pļavinīku i Mežcīma.

I vēļ piec cytu mozuok zeimeigu teritoriskūs reformu Reigys teritoreja dabuoja niulejūs rūbežu.

Reigys mīsts sadaleits sešūs teritoryskajūs padalīņūs: Centra, Kūrzemis i Pūstumu rajonūs, Latgolys, Vydzemis i Zemgalis prīškmīstūs. Sevkurs teritoryskais padalīņs tur sovu pošvoldu i tīsys sistemu.

Dzeivuotuoji

Piec 1990 gods Reigys dzeivuotuoju skaits nūtaļ mazynuojuos deļ emigracejis. 2008 gods suokuos mīstā dzeivova ap 719 613 ļaužu, labtik mozuok kai 1990 godā, kod reidzuonu beja ap 912 000. Dzeivuotuoju skaits vysucīšuok pasamazynuoja, kod piec napavaļdeibys īstateišonys emigrēja daļa krīvu.

Nu Reigys īstateišonys XIII godusymtā da XVI godusymta beigom mīstā dzeivova kūna vīni vuocīši. Jūs sataiseituo administraceja raudzeja izglobuot vuocysku solu baltu apleicē, aprūbežojūt latvīšu i līvu tīseibys apsadzeivuot mīstā. Reigai XVI—XIX godusymtūs, īteikūt Obeju Tautu Republikā, a vāluok — Krīvejis imperejis sadorā, vuocīši suoce pagaisynuot sovys privilegejis, koč i izlaiceja ekonomiskuos, politiskuos i religiskuos dzeivys kontroli mīstā.

Etniskais i volūdyskais sadors Reigā vysod bejs raibs. Mīstā dzeivova vuocīši, žydi, krīvi, puoli, lītaunīki, ukraini, boltkrīvi, līvi, latvīši i cyti. XX godusymta pyrmajā pusē mīstā izagadeja nazcik tragisku viesturisku nūtikšonu, sasītu ar revoļucejom i pasauļa karim, i tys dyžan ītakuoja Reigys demografeju. XX godusymta ūtrajā pusē Reigā imigrēja daudzi krīvu i cytu SSRS tautu pīstuovu (ukraini, boltkrīvi). Itymā laikā latvīšu i krīvu procents Reigā tyka vīnaids (atsateikūši 42,3 i 41,7 procenti).

Zeimeigi ļauds

Reigā dzymuši:

Helmuts Baļders — hokejists;
Mihails Barišnikovs (Михаил Барышников) — baleta doncuotuojs;
Mihails Barklajs de Tolli (Михаил Барклай-де-Толли) — karvedis;
Vizma Belševica — ailineica;
Jesaja Berlins (Isaiah Berlin) — filosofs;
Valters Caps — iņženers;
Sergejs Eizenšteins (Сергей Эйзенштейн) — kinys režisors;
Vaira Vīke-Freiberga — etnologe, psihologe, Latvejis Republikys prezidente (1999—2007);
Ernests Gulbis — tenisists;
Filips Halsmans (Philippe Halsman) — fotografs;
Nikolajs Hartmans (Nicolai Hartmann) — filosofs;
Mariss Jansons — dirigents;
Gidons Kremers — muziks;
Ješajahu Leibovics (Yeshayahu Leibowitz) — filosofs;
Volfgangs Lics (Wolfgang Lüth) — karinīks;
Vera Muhina (Вера Мухина) — tieļnīce;
Sandis Uozuoliņš (Sandis Ozoliņš, 1972) — hokejists;
Raimonds Pauls (Raimonds Pauls) — komponists;
Arkadejs Raikins (Аркадий Райкин) — artists, satiriks;
Vilhelms Ostvalds (Wilhelm Ostwald) — kimiks;
Georgs Šveinfurts (Georg Schweinfurth) — botaniks;
Mihails Taļs (Михаил Таль) — šahmatnīks;
Mihails Zadornovs (Михаил Задорнов) — satiriks.

Partnermīsti

Olborgs, Daneja	Florenceja, Italeja	Slauts, Lelbritaneja	Almata, Kazaheja	Alikante, Spaneja	Kale, Prancūzeja	Amsterdams, Nīderlandeja	Kerns, Australeja
Astana, Kazaheja	Kijiva, Ukraina	Bordo, Prancūzeja	Kobe, Japoneja	Bremens, Vuoceja	Moskova, Krīveja	Dalass, ASV	Minska, Boltkrīveja
Norčepings, Švedeja	Pekins, Kineja	Poris, Suomeja	Rostoks, Vuoceja	Pīterpiļs, Krīveja	Santjago, Čile	Stokholmys, Švedeja	Sudžou, Kineja
Viļne, Lītova	Talins, Igauneja	Guams, ASV	Varšova, Puoleja	Providens, ASV	Kīlis, Vuoceja