Pāriet uz saturu

Sapņu tālumā

Vikipēdijas lapa
"Sapņu tālumā" sākuma notis.

Sapņu tālumā ir Emīla Dārziņa jauktā kora dziesma ar Aspazijas dzejoļa (1904) vārdiem, kas atskaņota 1926. gada Sesto vispārējo latviešu dziedāšanas svētku koncertā.

Līdzīgi kā Emīla Dārziņa "Mēness starus stīgo" tās divtaktu tematiskais kodols jauktā 5/4 taktsmērā saglabājas visas dziesmas laikā, no trīsbalsīga salikuma sasniedzot sešbalsīgu spēcīgajā kulminācijā noslēgumā.[1]

Dziesmas raksturojums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dziesma pieder individuālās lirikas žanram, kurā iekļaujas vēl otrs Dārziņa kordarbs "Mēness starus stīgo" un ar tiem pašiem Aspazijas tekstiem komponētās Vītola solo dziesmas. Pēdējais gan savā laikā Dārziņu rāja par šo tekstu izvēlēšanos kordziesmai, kas "..neskatoties uz labi izdevušos mūziku", tomēr "..nenoliedzams aistētisks pārpratums",[2] taču arī Vītols pats savos kordarbos, kad balādisku tekstu sāka trūkt, tīri individuālajai lirikai gluži garām nespēja paiet.

Dziesmusvētku vēsturnieks Valentīns Bērzkalns rakstīja, ka dziesma "Sapņu tālumā" ir transcendentālākā visu 16 šā autora kordarbu vidū un tajā visspilgtāk parādās Dārziņa romantiķa daba. Nekur citur Dārziņa mūzikā, izņemot varbūt vienīgi "Rezignāciju", nejūtam tik spilgti romantiķiem raksturīgās "pasaules sāpes", kā šai jaunās skaņās ietērptajā Aspazijas dzejolī. To pašu tekstu solo balsij tika komponējis arī Vītols, un tīri muzikāli Vītola dziesma ir neapšaubāmi dziļāka, tāpat tehniski smalkāka, taču plašākam lasītāju pulkam tā stāvējusi tālāk. Dārziņa izteiksmes līdzekļi bija rudimentārāki, bet viņa mūzai netrūka īstas sirsnības, pat vaļsirdības, ar ko tad arī izskaidrojama Dārziņa lielā popularitāte tautā, kas nav mazinājusies vēl šobrīd.[3]

Sapņu tālumā,
Staru spožumā,
Zvaigzne dziestošā,
Mana laimība.

Rokas izstiepju,
Gaužos, pielūdzu,
Atsaukt nespēju

To, ko zaudēju.

Tvaikos vītušas,
Dubļos samītas
Dvēs`les drebošās,
Baltās lapiņas.

Smiekli pārkliedza,
Troksnī izgaisa,
Nav vairs dzirdama

Saldā meldija -

Sapņu tālumā,
Staru spožumā,
Nepielūdzama!

Neatsaucama![4]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. Sapņu tālumā, jauktajam korim Anita Miķelsone. Izdevniecība Musica Baltica, 2005.
  2. Jāzeps Vītols, raksti... (1944), 363. lpp.
  3. Valentīns Bērzkalns (1965), Latviešu dziesmu svētku vēsture: 1864–1940, Bruklina: Grāmatu draugs, 318-319. lpp.
  4. www.dziesmuteksti.lv