Savelijs Tartakovers
| ||||||||||||||||
.svg?lang=lv){kind=small}
Savelijs Tartakovers (poļu: Ksawery Tartakower, krievu: Савелий Григорьевич Тартаковер; dzimis 1887. gada 22. februārī Rostovā pie Donas, Krievijas Impērija, miris 1956. gada 4. februārī Parīzē, Francija) bija Polijas un Francijas starptautiskais lielmeistars šahā (1950).
Jaunība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Piedzimis Polijas ebreju ģimenē, kura XIX gadsimta nogalē pameta Krieviju un pārcēlās uz Vīni. Vīnes universitātē Tartakovers pabeidz juridisko fakultāti. Vienlaicīgi sākas viņa nopietna aizraušanās ar šahu, un jau 1906. gadā tiek izcīnīta pirmā balva un meistara tituls spēcīgā turnīrā Nirnbergā. Vēl pēc pusgada Tartakovers dala 3. vietu ar Gezu Maroci un Milanu Vidmaru Vīnes starptautiskajā šaha kongresā.
Šaha profesionālis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tomēr visas cerības, ko deva šie panākumi, Tartakoveram bija lemts attaisnot tikai pēc Pirmā pasaules kara, kad viņš kļuva par vienu no pasaules vadošajiem šahistiem. Tika izcīnītas: 2. vieta Hāgas turnīrā 1921. gadā, 2. vieta Vīnes turnīrā 1922. gadā, 1. vieta Šlehtera piemiņas turnīrā Vīnē, dalīta 1. vieta (kopā ar Āronu Nimcoviču) turnīrā Londonā 1927. gadā, 1. vieta turnīrā Ljēžā 1930. gadā. Starp abiem pasaules kariem Tartakovers dzīvoja Parīzē, tomēr 1918. gadā pieņēma Polijas pilsonību. Divas reizes (1935,[1] 1937[2]) viņš kļuva par Polijas čempionu šahā un sešas reizes pārstāvēja Poliju pasaules šaha olimpiādēs, iegūstot 3 individuālās medaļas (zelts 1931. gadā un divas bronzas 1933. un 1935. gados), kā arī 5 komandu medaļas (zelts 1930. gadā, divi sudrabi 1931. un 1939. gados, divas bronzas 1935. un 1937. gados). [3]
Otrais pasaules karš
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lai gan Otrā pasaules kara sākums pārsteidza Tartakoveru Buenosairesā, viņš tomēr atgriezās Eiropā un piedalījās franču pretošanās kustībā ar pseidonīmu leitnants Kartjē (Cartier).
Pēckara periods
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc kara kļuva par Francijas pilsoni un spēlēja pirmajā Saltšobādenes (Zviedrija) starpzonu turnīrā 1948. gadā.[4] Tāpat viņš pārstāvēja Franciju 1950. gada šaha olimpiādē Dubrovņikā (Dienvidslāvija).[5] Par panākumiem šaha turnīros 1950. gadā starptautiskā šaha federācija (FIDE) Tartakoveram kā vienam no pirmajiem piešķīra starptautiskā lielmeistara nosaukumu. 1953. gadā viņš izcīnīja savu pēdējo panākumu, uzvarot Francijas šaha čempionātā.[6]
Mantojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tartakovers bija ļoti daudzpusīgs cilvēks. Viņš bija ne tikai tiesību zinātņu doktors, šaha lielmeistars un ražīgs šaha literāts, bet arī daudzu kinoscenāriju, dzeju tulkojumu un aforismu autors.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Polbase - Szachowe Mistrzostwa Polski - Polish Chess Championships». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 27. janvārī. Skatīts: 2012. gada 4. septembrī.
- ↑ «Polbase - Szachowe Mistrzostwa Polski - Polish Chess Championships». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 5. maijā. Skatīts: 2012. gada 8. septembrī.
- ↑ OlimpBase :: Men's Chess Olympiads :: Xavier Tartacover
- ↑ World Chess Championship : 1949-51 cycle : 1948 Saltsjobaden Interzonal
- ↑ OlimpBase :: 9th Chess Olympiad, Dubrovnik 1950, France
- ↑ «Paris 1953». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 12. aprīlī. Skatīts: 2012. gada 4. septembrī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Šahista profils chessgames.com mājaslapā (angliski)
- Šahista profils 365chess.com mājaslapā (angliski)
- Šahista profils chesstempo.com mājaslapā (angliski)
|