Stefans Grūbe
|
Stefans Grūbe (vācu: Stephan Grube, latīņu: Stephanus Gruben) bija Rīgas virsbīskaps 12.03.1480. - 20.12.1483.
Virsbīskaps Stefans bija 14. Rīgas arhibīskapijas valdnieks, kura laikā no jauna atsākās Livonijas ordeņa uzbrukumi Rīgas arhibīskapa zemēm un Rīgas pilsētai. Rīgas pilsoņi kopā ar virsbīskapa karavīriem sekmīgi izturēja ilgstošu pilsētas aplenkumu, pēc kura viņi pārgāja pretuzbrukumā un nopostīja ordenim piederošo Rīgas pili un ieņēma Daugavgrīvas cietoksni. Pirmo reizi Livonijas ordeņa vēsturē Romas pāvests uzlika tam lāstu un atcēla mestru Berndu fon der Borhu no mestra amata.
Šajā laikā turpinājās arī Livonijas-Maskavijas kari starp Livonijas ordeni un Maskavijas lielkņazu Ivanu III.
Dokumenti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]"Bernhards Borchs, 39. Vācu ordeņa mestris, saņēma šo amatu 1477.gadā. [..] Šī mestŗa laikā atkal izcēlās kaŗš starp 14. Rīgas virsbiskapu Stefanu Grūbi un Rīgas pilsoņiem no vienas puses un ordeni no otras. Šo kaŗu izsauca mestris un viņa brālēns, Rēveles virsbiskaps Sīmanis Borchs. Rīgas biskapija atkal tapa atdota izlaupīšanai un Rīga ielenkta. Lai arī ilgais aplenkšanas laiks ļoti apgŗūtināja Rīgas pilsoņus un virsbiskapu, tomēr mestris nekā nepanāca, jo pilsoņi un virsbiskaps drošsirdīgi aizstāvēja pilsētu, tā ka mestrim ar kaunu bija jāatkāpjas. Pēc tam Rīgas pilsoņi galīgi nopostīja Rīgas pili, kuŗa par daudz tuvu bija uzcelta pie pilsētas, aplenca arī Daugavgrīvas pili un ieņēma viņu. Kad pāvests Siksts IV. dabūja zināt par mestŗa un viņa piekritēju netaisno rīkošanos, viņš uzlika viņiem baznīcas lāstus, kādēļ mestris Bernhards Borchs tika atcelts no amata, pēc tam, kad bija valdījis 9 gadus".
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
---|---|---|
Reliģiskie amati un pozīcijas | ||
Priekštecis: Silvestrs Stodevešers |
Rīgas arhibīskaps 1480—1483 |
Pēctecis: Mihaels Hildebrands |