Pāriet uz saturu

Stende (upe)

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par upi Kurzemē. Par citām jēdziena Stende nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Stende
Stende netālu no satekas ar Rindu
Stende netālu no satekas ar Rindu
Stende, Irbe, Rinda un Puzes ezers
Stende, Irbe, Rinda un Puzes ezers
Izteka austrumos no Stendes
57°8′45″N 22°36′9″E / 57.14583°N 22.60250°E / 57.14583; 22.60250
Nosaukums augštecē Laļļupe, Leļļupe
Ieteka Irbe
57°32′27″N 21°54′47″E / 57.54083°N 21.91306°E / 57.54083; 21.91306Koordinātas: 57°32′27″N 21°54′47″E / 57.54083°N 21.91306°E / 57.54083; 21.91306
Caurteces valstis Karogs: Latvija Latvija
Garums 100 km
Ietekas augstums 5,5 m
Kritums 78 m  
Gada notece 0,3 km³ 
Baseina platība 1160 km² 
Galvenās pietekas Upatu valks, Trumpe

Stende ir Irbes labā satekupe Ziemeļkurzemē,[1] Talsu un Ventspils novados. Sākas no grāvju sistēmas mežainā apvidū starp Stendi un Jaunpagastu. Līdz Dižstendei upi sauc Laļļupe (vai Leļļupe).[2] Upes tecējums atrodas galvenokārt Kursas zemienes Ugāles un Rindas līdzenumā Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, augšgals — Austrumkursas augstienes Vanemas paugurainē.[3] Lielākā daļa upes gultnes, izņemot vidusteci, kas līkumaini plūst pa izteiktu līdz 12 m dziļu ieleju,[4] ir regulēta. Augštecē uz upes Dižstendes dzirnavdīķis[5] un vairāki dīķi Pastendē, tai skaitā Pastendes parka dīķis[6] un tūlīt aiz tā Pastendes dzirnavezers.[7] Tālāk upe tek pa purvainu un mežiem bagātu apvidu, palienēs attekas un dīķi,[8] baseinā lielākie purvi: Salaspurs, Stiklu dižpurvs, Vaseniekpurvs.[9]

Vidējais caurplūdums grīvā: 9,3 m³/s, maks. 73 m³/s, min. 1 m³/s.[8]

Upes ūdeņi lejtecē mālaini duļķainā krāsā, kas iekrāso arī Irbes sākumu.[10] Lejtecē labajā krastā dabas liegums "Ances purvi un meži", kura teritoriju daži ieteikuši paplašināt arī uz kreiso krastu līdzīgā biotopa dēļ.[11] Pie Ances atrodas svētliepa, ar kuras zariem zīlējuši, metot tos Stendes upē.[12]

Laivošanai parasti tiek izmantots tikai upes lejteces 14,3 km garais posms no Ances tilta, apvienojot to ar maršrutu pa Irbi līdz jūrai, taču palu laikā iespējams laivot jau no Iliņiem vēl 59 kilometrus. Vasaras sezonā šeit jārēķinās ar daudzām neizbraucamām vietām, izņemot posmu no Banku ciema (Blāzmas tuvumā) līdz Ancei, kurš ir bagarēts un tādēļ izbraucams, bet ne sevišķi populārs starp tūristiem.[8] Lejtece ir ar vāju straumi, pirmajos 3 km aiz Ances tilta arī bagarēta.[13]

Lielākās apdzīvotās vietas krastos: Dižstende, Pastende, Blāzma, Ance. Upi šķērso autoceļi A10 un P120, kā arī dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II.

Upes nosaukums kā "Testenden" dokumentos pirmoreiz minēts 1288. gadā.[14]

Sākot no Sēmes ietekas lejpus Iliņiem[8]
Kilometri
no grīvas
Augstums
metros vjl.
Kritums m/km Vieta
64
55
49
42
35
31
28
21
19
14
11
8
0
27,3
23,5
20,3
17,8
16,2
13,0
10,8
9,2
8,9
8,1
7,1
6,1
5,5
0,4
0,5
0,4
0,2
0,8
0,7
0,2
0,2
0,2
0,3
0,1
0,1
Sēmes ieteka
Lāču koka tilts
Bebru tilts
Brasls ar tiltiņu
Puzes tilts, sākas regulētais posms
Viecīšu dzelzsbetona tilts
Celmu koka tilts
Virpes tilts
Meždārzu dzelzsbetona tilts
Ances tilts
Lonastes ieteka, Trumpu ceļa koka tilts
Trumpes ieteka
Stendes un Rindas sateka
Kreisās:
Silupe
Asiķu valks
Grūžvalks
km
12
4
7
Labās:
Dzelzupe
Kalnupe
Lūšupīte
Zalkšu valks
Upatu valks
Kalēju valks
Lonaste
Trumpe
km
10
8
12
5
20
5
12
18

Pēc 1970. gada datiem, upē mitušas līdakas, asari, raudas, sapali, ālanti, zuši, vimbas.[9] Jaunāks avots zušus vairs nepiemin.[8] 2021. gada vasarā Ances pagastā tika fiksēta masveida zivju nobeigšanās.[15]

  1. «Informācija par objektu: Stende». LĢIA vietvārdu datubāze. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra. Skatīts: 2016. gada 24. augustā.
  2. Latvijas daba. Rīga : Preses nams.
  3. Latvijas ģeogrāfijas atlants. "Jāņa sēta", 2020
  4. Latviešu konversacijas vārdnīca. XX sēj., 40601. lpp.
  5. Ezeri.lv Dižstendes dzirnavdīķis
  6. Ezeri.lv Pastendes parka dīķis
  7. Ezeri.lv Pastendes dzirnavezers
  8. 8,0 8,1 8,2 8,3 8,4 Copeslapa. Stende (Leļļupe)
  9. 9,0 9,1 Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne".  416. lpp.
  10. «Laivas.lv. Engure — Rinda — Irbe». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 1. februārī. Skatīts: 2022. gada 1. februārī.
  11. DAP. Dabas liegumam “Ances purvi un meži” dienvidu pusē pieguļošās Stendes, Rindas un Irbes upju apkārtnes izvērtējums aizsargājamo bezmugurkaulnieku sugu kontekstā
  12. «Visitventspils. Ances svētliepa». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 1. februārī. Skatīts: 2022. gada 1. februārī.
  13. Upesoga. Irbe, Rinda, Stende
  14. «Stende.lv. Stendes vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 1. februārī. Skatīts: 2022. gada 1. februārī.
  15. Copes Lietas

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]