Svētais Kirils, arī Konstantīns Filozofs, (dzimis Grieķijā, Salonikos827. gadā, miris Romā869. gada 4. februārī) bija Bizantijas mūks, teologs un valodnieks. Viņu kopā ar viņa brāli Metodiju uzskata par Glagolicas alfabēta — kirilicas priekšteča — izveidotāju. Pēc 862. gada Bizantijas imperators brāļus sūtīja sludināt slāviem Lielmorāvijā, visticamāk tagadējā MorāvijāČehijā,[1] kur viņi izveidoja alfabētu slāvu skaņu atveidei un tulkoja svētos rakstus, uz Saloniku slāvu dialekta pamata izveidodami senbaznīcslāvu valodu.[2] Svētā Kirila vārdā nosaukta kirilica, daudzu slāvu tautu rakstība, lai gan viņš netiek uzskatīts par tās izveidotāju.