Pāriet uz saturu

Tuneļefekts

Vikipēdijas lapa
Elektronu kūļa atstarošanās no potenciāla barjeras un daļēja tunelēšanās caur to. Caur barjeru izgājušie elektroni redzami kā vājš plankums. Starp krītošo un atstaroto kūli novērojama interference elektronu viļņējādo īpašību dēļ

Tuneļefekts ir elementārdaļiņas iziešana cauri potenciāla barjerai, ja tās pilnā enerģija (kura tunelēšanās laikā nemainās) ir mazāka par potenciāla barjeras augstumu. Potenciāla barjeras augstums ir "klasiskas" daļiņas (t.i., tādas, kas nepakļaujas kvantu mehānikas likumiem) minimālā enerģija, kas ļauj pārvarēt šo barjeru. Tuneļefekts klasiskajā mehānikā nav iespējams — to var izskaidrot tikai ar kvantu mehānikas metodēm. Jo vieglāka ir daļiņa un šaurāka potenciāla barjera, jo tuneļefekts ir varbūtīgāks.

Tuneļefekts ir daudzu svarīgu kodolfizikas, atomfizikas un molekulārfizikas procesu pamatā.

Makropasaulē tuneļefektu var novērot p-n pārejās, lādiņnesējiem (elektroniem vai caurumiem) tunelējot caur pārejas potenciāla barjeru. Tuneļefekts ir iespējams tikai tad, ja p un n apgabaliem ir ļoti mazas īpatnējās pretestības.