Valsts himna

Valsts himna ir patriotisks skaņdarbs, ko valsts valdība vai parlaments atzīst par valsts oficiālo nacionālo dziesmu. Tā līdz ar karogu un ģerboni ir galvenie nacionālas valsts simboli.

Himnas lieto dažādās svinīgās vai oficiālās situācijās: valsts svētkos, svinībās, īpaša saistība tām ir ar sportu — starptautiskās sacensībās tradicionāli atskaņo uzvarējušās valsts himnu.

Valstu himnas

Par vecāko Eiropas valsts himnu tiek atzīta Nīderlandes valsts himna Het Wilhemus saukta arī par Vilhelma dziesmu, uzrakstīta laika posmā no 1568. līdz 1572. gadu. Jau kopš 16. gadsimta šo dziesmu dziedāja dažādos pasākumos, bet par oficiālo Nīderlandes valsts himnu tā kļuva 1932. gadā. "Vilhelma dziesmu" mēdz dēvēt arī par vecāko himnu pasaulē.

Kaut Japānas himnas vārdi tika sarakstīti jau 9. gadsimtā, tomēr mūziku šiem vārdiem mūziķis Hajasi Hiromori pievienoja 1880. gadā, bet par Japānas oficiālo valsts himnu tā tika apstiprināta tikai 1999. gadā.

Apvienotās Karalistes nacionālās himnas God Save the King vai God Save the Queen ("Dievs, sargi Karali") nosaukums ir vecāks nekā pati dziesma, pazīstama saistībā ar Anglijas floti jau kopš 1545. gada. Tās melodiju sacerēja 1744. gadā, kā himna tā tika izpildīta 1745. gadā.

Franču himnas "Marseljēza" teksts un melodija tika radītas Franču revolūcijas laikā 1772. gadā, tās autors Klods Jozefs Ružē de Lisls. Par Francijas valsts himnu tā kļuva 1870. gados.

Vācijā 19. gadsimta beigās par valsts himnu kļuva dziesma Deutschland, Deutschland über alles, kuru Jozefs Haidns, kā Austrijas Impērijas slavinājumu, bija sacerējis jau 1797. gadā. Teksts tika pierakstīts klāt jau 1848. gadā un līdz ar nacionālisma pastiprināšanos Vācijā kļuva par patriotisku dziesmu vācu tautai.