Pāriet uz saturu

Vilnis Salaks

Vikipēdijas lapa
Vilnis Salaks
Vilnis Salaks
Personīgā informācija
Dzimis 1939. gada 18. janvārī
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Miris 2021. gada 17. maijā (82 gadi)
Tautība latvietis
Profesionālā informācija
Žanrs folklora, simfonija
Mācības Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskola
Jāzepa Vītola Valsts konservatorija
Apbalvojumi Latvijas Republikas Kultūras ministrijas Atzinības raksts
Mūzikas portāls / Mūzikas vikiprojekts                              Infokaste

Vilnis Salaks (dzimis 1939. gada 18. janvārī Rīgā, miris 2021. gada 17. maijā) bija latviešu komponists, mūzikas pedagogs, folklorists un kokļu speciālists.[1]

Biogrāfija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vilnis Salaks dzimis 1939. gada 18. janvārī Rīgā diriģenta, koklētāja un komponista Artūra Salaka ģimenē. Viļņa bērnība pagāja Valmierā, kur viņš ieguva vidējo izglītību.

14 gadu vecumā pārcēlās uz Rīgu. Tur uzrakstīja savu pirmo profesionālo skaņdarbu — šūpuļdziesmu klavierēm. Mācījies gan Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā gan Jāzepa Vītola Valsts konservatorijā. Pēc mācībām zināšanas papildinājis dažādos kursos, arī ārpus Latvijas. 2003. gadā ieguvis maģistra grādu mūzikā.[2]

Vēlāk 45 gadus strādājis Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā kā kompozīcijas un teroētisko priekšmetu pedagogs un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā kā docents.

Kopš 1985. gada bijis Komponistu savienības biedrs.

No 1964. gada piedalījies ap 1500 koncertos Latvijā un ārpus tās – Lietuvā, Igaunijā, Krievijā. Vadījis daudzus vokālos ansambļus, piemēram, VEF Kultūras pils vīru vokālo ansambli (kopš 1964. gada), vīru vokālo kvartetu "Vecrīga" (dibinājis 1974. gadā) un citus. Saņēmis ap 30 goda rakstus un diplomus konkursos.

Bijis starptautiskā mūzikas kultūras centra "Arfa" viceprezidents (1991–1997), organizējot koncertus Maskavā, Kirgizstānā, Izraēlā u. c.

Miris 2021. gada 17. maijā, 82 gadu vecumā.[3]

Ģimene

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Salaka un viņa sievas ģimenē bija trīs dēli. Bijusi saikne ar pusbrāļa Ulda pēctečiem, tai skaitā no Venecuēlas Latvijā pārbraukušais pianists metodiķis Renē (Reinis) Salaks. Viļņa vecākā māsa – pianiste Ausma Dzintare, viņas dēls – pazīstamais latviešu estrādes mūziķis un komponists Raimonds Macats. Jaunākā māsa – Siguldas klavierspēles pedagoģe Ilga Jakoba, viņas divi dēli - pūtējmūzikas speciālisti.

Apbalvojumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vilnis Salaks par savu daiļradi ir saņēmis balvas, diplomus, tostarp pateicību no valsts prezidenta.

2003. gadā par radošo ieguldījumu latviešu tautas mūzikas jomā saņēmis Ernesta Brastiņa un Arvīda Brastiņa piemiņas balvas medaļu.

2014. gadā komponistam piešķirta Rīgas Domes IKSD Gada balva "Baltais zvirbulis", Latviešu Asociācijas "Atpūta" balva 10. Baltijas Vienotības svētkos Klaipēdā, goda raksti un atzinības, virkne pateicības rakstu par radošo darbību un koncertiem Latvijas pilsētās.

Daiļrade

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rakstījis galvenokārt miniatūras un tautasdziesmu apdares visdažādākajiem instrumentiem. Kopskaitā radījis vairāk nekā 1700 skaņdarbu un vairāk nekā 1000 tautasdziesmu apdaru dažādiem vokālajiem un instrumentālajiem atskaņotājsastāviem, sākot no kokles solo un beidzot ar simfonisko orķestri. Tie apkopoti vairāk kā 10 sējumos.

Komponistam ir 4 simfonijas, 2 simfoniskās poēmas, 5 koncerti, svītas, skaņdarbi visiem simfoniskā orķestra instrumentiem. [4]

Viļņa Salaka publicēto skaņdarbu krājums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • «Kokles skola» izdota 1977. G. Izdeva E. Melngaiļa Tautas Mākslas nams.
  • «Mēs deviņi bāleliņi» 1987. g. Kultūras ministrijas mācību iestādes metodiskais kabinets.
  • «Nāc ar mani sakoklēt» 1988. g. E. Melngaiļa TM centrs
  • «Dziedat, meitas, manu dziesmu» 1990. g. E. Melngaiļa TM centrs
  • Skaņdarbi koklētāju ansambļiem. 1988. g. Kultūras ministrijas metodiskais centrs.
  • Dziesmas bērniem (100) 1991. g., izd. «Sanda».
  • Dziesmas vokālajiem ansambļiem I d. 1992. g., izd. «Latvju kultūra».
  • Dziesmas vokālajiem ansambļiem II d. 1992. g., izd. «Latvju kultūra».
  • «Dzied, māsiņa, skaistas dziesmas» 1994.g., izd. «Latvju kultūra».
  • Apstīgoju zelta kokli I d. 1993. g., izd. «Latvju kultūra».
  • Apstīgoju zelta kokli II d. 1994. g., izd. «Latvju kultūra».
  • Latviešu tautas dziesmu apdares vokālajiem ansambļiem un klavierēm. 1994. g., izd. «Latvju kultūra».
  • Akordeonam. (100 tautas dziesmu apdares) 1994. g., izd. «Latvju kultūra».
  • Latviešu tautas dziesmu apdares un oriģināldarbi flautai un klavierēm. 195. g., izd. «Latvju kultūra».
  • Aicinājums – oriģināldarbi koklei solo. 1995. g., izd. «Latvju kultūra».
  • Instrumentālā mūzika (flautai, klarnetei) 1996. g., izd. «Latvju kultūra».
  • Zelta kokle I d. 1997. g., izd. «Latvju kultūra».
  • Skaņdarbi kokļu ansamblim.  1998. g., izd. EMTMC
  • Zelta kokle II d. 1998. g., izd. IU «Mācību apgāds».
  • Akordeonam un akordeonu ansambļiem. 1999. g. izd. IU «Mācību apgāds».
  • Zelta kokle III d. 1999. g. IU «Mācību apgāds».
  • Spēlēj pieci spēlnieciņi. Koka pūšamiem ansambļiem 2000. g. IU «Mācību apgāds».
  • Skaņdarbi vijolei un klavierēm. 2000. g. IU «Mācību apgāds».
  • Dziesmas balsij un klavierēm. 2000. g. IU «Mācību apgāds».
  • Klavieransambļi bērniem. 2001. g.
  • Skaņdarbi ksilofonam. 2002. g.
  • Skaņdarbi trompetei ar klavierēm. 2002. g.
  • Skaņdarbi klavierēm. 2002. g. Rīgas Domes kultūras pārvalde.
  • Skaņdarbi bērniem klavierēm. 2002. g. SIA «Mācību grāmata»
  • Zelta kokle IV d., izd. «Latvju kultūra», 2002.
  • Zelta kokle V d. LNŽA fonds SIA «Mācību grāmata», 2002.
  • Dziesmas vokālajiem ansambļiem. «Latvju kultūra», 2002.
  • Adagio – stīgu orķestrim. SIA «Mācību grāmata», 2002.
  • Dziesmas koriem. Rīgas Dome, SIA «Mācību grāmata» 2003
  • Skaņdarbi čellam ar klavierēm. LNŽA fonds, 2003.
  • Skaņdarbi vijolei ar klavierēm II d. SIA «Mācību grāmata», 2003.
  • Skaņdarbi metāla pūšamajiem instrumentiem. SIA «Mācību grāmata», 2003.
  • Skaņdarbi klavierēm, ansambļi klavierēm. SIA «Mācību grāmata», 2003.
  • Dziesmas balsij ar klavierēm II d. SIA «Mācību grāmata», 2003.
  • Skaņdarbi obojai, flautai ar klavierēm. SIA «Mācību grāmata», 2003.
  • Skaņdarbi flautai, obojai ar klavierēm. SIA «Mācību grāmata», 2005.
  • Nāk rudentiņis. Latviešu tautas dziesmas apdare simfoniskam orķestrim. SIA «Mācību grāmata», 2005.
  • Dziedāt māku, dancot māku. Latviešu tautas dziesmas – dejas apdare simfoniskam orķestrim, SIA «Mācību grāmata», 2005.
  • Noriet saule vakarā. Latviešu tautas dziesmas apdare simfoniskam orķestrim. SIA «Mācību grāmata», 2005.
  • Dzied ar mani, tautu meita Latviešu tautas dziesmas apdare simfoniskam orķestrim. SIA «Mācību grāmata», 2005.
  • Polka – ekosēze. Latviešu tautas dejas apdare simfoniskam orķestrim. SIA «Mācību grāmata», 2005.
  • Kur tu jāsi, ciema puisi. Latviešu tautas dziesmas apdare simfoniskam orķestrim. SIA «Mācību grāmata», 2005.
  • Saules vedības. Latviešu tautas dziesmas apdare simfoniskam orķestrim. SIA «Mācību grāmata», 2005.
  • Lakstīgala kroni pina. Latviešu tautas dziesmas apdare simfoniskam orķestrim. SIA «Mācību grāmata», 2005.
  • Skaisti dziedi, lakstīgala. Latviešu tautas dziesmas apdare simfoniskam orķestrim. SIA «Mācību grāmata», 2005.
  • Tev uz krodziņu nebūs iet. Latviešu tautas dziesmas – dejas apdare simfoniskam orķestrim. SIA «Mācību grāmata», 2005.
  • Silta saule, karsta saule. Latviešu tautas dziesmas apdare simfoniskam orķestrim. SIA «Mācību grāmata», 2005.
  • Nekariet, bāleliņi, uz ūdeņa šūpulīti. Latviešu tautas dziesmas apdare simfoniskam orķestrim. SIA «Mācību grāmata», 2005.
  • Mēnestiņis naktī brauca. Latviešu tautas dziesmas apdare simfoniskam orķestrim. SIA «Mācību grāmata», 2005.
  • Līgodama upe nesa. Latviešu tautas dziesmas – dejas apdare simfoniskam orķestrim. SIA «Mācību grāmata», 2005.
  • Es paziņu to celiņu. Latviešu tautas dziesmas apdare simfoniskam orķestrim. SIA «Mācību grāmata», 2005.
  • Kas tos Jāņus ielīgoja. Latviešu tautas dziesmas apdare simfoniskam orķestrim. SIA «Mācību grāmata», 2005.
  • Zīlīte, žubīte, tā mana māsiņa. Latviešu tautas dziesmas apdare simfoniskam orķestrim. SIA «Mācību grāmata», 2005.
  • Es pametu zelta niedru. Latviešu tautas dziesmas apdare simfoniskam orķestrim. SIA «Mācību grāmata», 2005.
  • Trīs meitiņas lielījās. Latviešu tautas dziesmas apdare simfoniskam orķestrim. SIA «Mācību grāmata», 2005.
  • Meitiņas dziedāja, puķītes plūkdamas. Latviešu tautas dziesmas –dejas apdare simfoniskam orķestrim. SIA «Mācību grāmata», 2005.
  • Aun, meitiņa, baltas kājas. Latviešu tautas dziesmas apdare simfoniskam orķestrim. SIA «Mācību grāmata», 2005.
  • Ak, tu, zelta lakstīgala. Latviešu tautas dziesmas apdare simfoniskam orķestrim. SIA «Mācību grāmata», 2005.
  • Kurš grib manu daiļu pūru. Latviešu tautas dziesmas apdare simfoniskam orķestrim. SIA «Mācību grāmata», 2005.
  • Divi divi, kas tie divi. Latviešu tautas dziesmas apdare simfoniskam orķestrim. SIA «Mācību grāmata», 2005.
  • Kur tu teci, mīļā Māra. Latviešu tautas dziesmas – dejas apdare simfoniskam orķestrim. SIA «Mācību grāmata», 2005.
  • Meteņu deja. Latviešu tautas dejas apdare simfoniskam orķestrim. SIA «Mācību grāmata», 2005.
  • Saulīt vēlu vakarā. Latviešu tautas dziesmas apdare simfoniskam orķestrim. SIA «Mācību grāmata», 2005.
  • Noriet saule vakarā. Latviešu tautas dziesmas apdare simfoniskam orķestrim. SIA «Mācību grāmata», 2005.
  • Dzied, māsiņa, tu pret mani. Latviešu tautas dziesmas apdare simfoniskam orķestrim. SIA «Mācību grāmata», 2005.
  • Uz akmeņa malku cirtu. Latviešu tautas dziesmas – dejas apdare simfoniskam orķestrim. SIA «Mācību grāmata», 2005.
  • Silā ieviņu stādīju. Latgaliešu t. dziesmas apdare simfoniskam orķestrim. SIA «Mācību grāmata», 2006.
  • Māmiņa mani audzināja. Latv. t. dz. apdare simfoniskam orķestrim. SIA «Mācību grāmata», 2005.
  • Pēterīt’s ar Miķelīti. Latv. t. dz. apdare klavierēm četrrocīgi un simfoniskam orķestrim. SIA «Mācību grāmata», 2006.
  • Seši gadi darbos gāju. Latv. t. dziesmas apdare simfoniskam orķestrim. SIA «Mācību grāmata», 2006.
  • Atgriešanās. Klarnetei ar kamerorķestri. SIA «Mācību grāmata», 2007.
  • Poēma bazūnei (čellam) ar stīgu orķestri. SIA «Mācību grāmata», 2007.
  • Poēma flautai ar simfonisko orķestri. SIA «Mācību grāmata», 2007.
  • Ziemassvētku vakarā. Kantāte jauktam korim ar kamerorķestri. Latvju dainu vārdi. SIA «Mācību grāmata», 2007.
  • Dziesmas balsij ar klavierēm III daļa. SIA «Mācību grāmata», 2007.
  • Zelta kokle VI. SIA «Mācību grāmata», 2007.
  • Sajāja, sabrauca sētiņā tautas. Latv. t. dz. apdare simfoniskam orķestrim. SIA «Mācību grāmata», 2007.
  • Alšvangas dancis. Latviešu tautas dejas apdare simfoniskam orķestrim. SIA «Mācību grāmata», 2007.
  • Atašienes dancis. Latviešu tautas dejas apdare simfoniskam orķestrim. SIA «Mācību grāmata», 2007.
  • Precību dziesmas. Latv. t. dziesmu apdare simfoniskam orķestrim. SIA «Mācību grāmata», 2007.
  • Ai, Dieviņi, ko darīšu. Latv. t. dz. – dejas apdare simfoniskam orķestrim. SIA «Mācību grāmata», 2007.
  • Daugaviņa puto balti. Latv. t. dziesmas apdare simfoniskam orķestrim. SIA «Mācību grāmata», 2007.
  • Man apvija šūpulīti. Latv. t. dziesmas apdare simfoniskam orķestrim. SIA «Mācību grāmata», 2007.
  • Sapņu valstis. Oriģinālmūzika simfoniskam orķestrim. SIA «Mācību grāmata», 2007.
  • Tādi vīri kungam tika. Latviešu tautas dejas apdare pūtēju orķestrim. SIA «Mācību grāmata», 2007.
  • Latviešu tautas deju apdares akordeonu ansambļiem. SIA «Mācību grāmata», 2007.
  • Aug liepiņa kalniņā. Latv. t. dziesmas apdare simfoniskam orķestrim. SIA «Mācību grāmata», 2008.
  • Čuči mana līgaviņa. Latv. t. dziesmas apdare simfoniskam orķestrim. SIA «Mācību grāmata», 2008.
  • Ņem no pulka malējiņu. Latv. t. dziesmas apdare simfoniskam orķestrim. SIA «Mācību grāmata», 2008.
  • Āvu, āvu baltas kājas. Latv. t. dziesmas apdare simfoniskam orķestrim. SIA «Mācību grāmata», 2008.
  • Zaķīts brauca precībās. Latv. t. dziesmas apdare simfoniskam orķestrim. SIA «Mācību grāmata», 2008.
  • Man pazuda kumeliņis. Latv. t. dziesmas apdare simfoniskam orķestrim. SIA «Mācību grāmata», 2008.
  • Saules dainas. Latv. t. dziesmas apdare simfoniskam orķestrim. SIA «Mācību grāmata», 2008.
  • Es uzkāpu kalniņā. Latv. t. dziesmas apdare simfoniskam orķestrim. SIA «Mācību grāmata», 2008.
  • Salaspils Horeogrāfiska poēma simfoniskam orķestrim. SIA «Mācību grāmata», 2008.
  • Liriski skaņdarbi klavierēm. SIA «Mācību grāmata», 2008.
  • Dziedāj tauta tīrumā. Latv. t. dz. apdare simfoniskam orķestrim. SIA «Mācību grāmata», 2008.
  • Audēju deja. Latv. tautas deja apdare simfoniskam orķestrim. SIA «Mācību grāmata», 2008.
  • Māmiņa mīļa, saulīte jauka. Tautas dziesmu un deju apdares vijolēm ar klavierēm.
  • Ansambļi stīgu instrumentiem ar klavierēm. SIA «Mācību grāmata», 2008.[5]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2013. gada 9. jūnijā.
  2. ↑ «Sākums - Vilnis Salaks - Darbi». salaks.lv. Skatīts: 2023-10-17.
  3. ↑ «Mūžībā aizsaukts komponists Vilnis Salaks». lsm.lv.
  4. ↑ «Vilnis Salaks | LMIC». www.lmic.lv. Skatīts: 2023-10-17.
  5. ↑ «Publicētie skaņdarbi - Vilnis Salaks - Darbi». salaks.lv. Skatīts: 2023-10-17.
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Vilnis_Salaks&oldid=4042549"