Andora

Andoras Firstiste
Andoras Firstiste Principat d'Andorra
Karogs	Ģerbonis
	Devīze: latīņu: Virtus Unita Fortior ; Vienots spēks ir stiprāks
	Himna: ; katalāņu: El Gran Carlemany, Mon Pare ; Mans tēvs, Kārlis Lielais; ;
	Location of Andorra
Galvaspilsēta; (un lielākā pilsēta)	Andora la Velja; 42°30′N 1°31′E / 42.500°N 1.517°E
Valsts valodas	katalāņu valoda
Demonīms	andorieši
Valdība	Parlamentāra demokrātija un līdzfirstiste
Neatkarība
Platība
Iedzīvotāji
IKP (PPP)	2008. gada aprēķins
Džini koef. (2003)	27,21 (zems) (37.)
TAI (2019)	▼ 0.868 (ļoti augsts) (36.)
Valūta	eiro1 (EUR)
Laika josla	CET (UTC+1)
Interneta domēns	.ad2
ISO 3166-1 kods	020 / AND / AD
Tālsarunu kods	+376
1	Pirms 1999: Francijas franks un Spānijas peseta. Pēc 1982. gada apgrozībā laida nelielu apjomu Andoras dināru (dalās 100 centimos).
2	Arī .cat, kopā ar kataloniski runājošām teritorijām.

Andora (katalāņu: Andorra, franču: Andorre), oficiāli Andoras Firstiste (Principat d'Andorra, Principauté d'Andorre) ir valsts Eiropas dienvidrietumos. Tā robežojas ar Franciju austrumos un ar Spāniju rietumos, bez pieejas pie jūras. Andoras platība ir 468 km² un to ietekmē mērenās joslas klimats. Atrodas Pireneju kalnos. Andora ar 85 082 iedzīvotājiem ir piecdesmitā lielākā valsts Eiropā.

Andora ir parlamentāra demokrātija un līdzfirstiste, kas sastāv no septiņiem pagastiem. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Andora la Velja. Tā nav Eiropas Savienības dalībvalsts, bet tās oficiālā valūta ir eiro. Kopš 1993. gada ir ANO dalībvalsts.

Kādreiz Andora bija izolēta valsts, bet šodien tā ir pārtikusi valsts, kas tiek raksturota kā tūrisma un nodokļu paradīze. Galvenais iedzīvotāju ienākumu avots ir tūrisma nozare, tāpēc kalnos ir izveidotas daudzas slēpošanas un alpīnisma bāzes.

Vēsture

Pamatraksts: Andoras vēsture

Tradicionāli Andoras neatkarības iegūšanu piedēvē Kārļā Lielā nopelniem, kurš atbrīvoja zemi no mauru valdnieka 803. gadā.^[1] Pats senākais no zināmajiem valsts dokumentiem, kas saistās ar Andoru, attiecas uz Kārļa Lielā mazdēla Kārļa II valdīšanas laiku. Šis senais dokuments ir 843. gada pavēle, kas nodod Andoru (Valls d'Andorra) Spānijas pilsētas „Seo de Urgel” grāfa pārvaldībā.

Pirmie valsts konstitūciju dokumenti attiecas uz 1278. un 1288. gadiem, kas tika izdoti, lai noregulētu konfliktu starp spāņu katolisko arhibīskapu un franču grāfu. Šis līgums palīdzēja radīt mūsdienu Andoras valsts varas pamatu — konstitūciju, kas ir viens no visvecākajiem dokumentiem, kurš vēl darbojas mūsdienās. Šis politiskais kompromiss glāba Andoru no iespējas tikt izdzēstai no politiskās kartes, ņemot vērā savus varenos kaimiņus.

Pēc Franču Revolūcijas grāfa mantiniece atcēla visas feodālas privilēģijas, to skaitā arī tiesību pārvaldīt Andoras valsts lietas. Bet pēc Andoras iedzīvotāju lūguma šīs tiesības tika atjaunotas ar Napoleona atļauju 1806. gadā.

1993. gada martā Andoras iedzīvotāji nobalsoja par to, lai padarītu valsti par neatkarīgu demokrātisku parlamentāru monarhiju ar divkāršu pārvaldi, pie tam valsts saņēma pilnu suverenitāti.

Ģeogrāfija

Andora ir maza, kalnu ieskauta valstiņa Rietumeiropā. Andoras teritorija aizņem 467,63 km², tā kā tā ir maza valsts Pireneju kalnu grēdas austrumos, tai nav pieejas jūrai. Tā pēc platības ir sestā mazākā valsts Eiropā un 191. lielākā valsts pasaulē. Augstākais valsts punkts ir Koma Pedrosa, kura agstums sasniedz 2946 metrus virs jūras līmeņa. Šis punkts atrodas Pireneju kalnos valsts ziemeļrietumos. Andoras ainavu pārsvarā veido kalni ar vidējo augstumu 1990 metri virs jūras līmeņa. Kalnus sadala trīs dziļas ielejas, kas galā saplūst vienā, pa kuru plūst Valiras upe, kas savu ceļu turpina Spānijā.

Andorā ir sastopami dažādas koku šķirnes, kā ozoli, dižskābarži, kastaņi, egles un priedes, tāpēc šeit ir diezgan attīstīta mežrūpniecība. Pateicoties Alpu lēzenajām grēdām, Andorā audzē aitas un liellopus, zirgus ieskaitot. Zemkopība vairāk ir attīstīta Valiras ielejas dienvidu daļā, kur gan biežā sausuma dēļ ir nepieciešama apūdeņošana.

Administratīvais iedalījums

Pamatraksts: Andoras administratīvais iedalījums

Andora sastāv no septiņiem apgabaliem jeb pagastiem.

Reģions	Nosaukums katalāņu valodā	Administratīvais centrs	Platība (km²)	Iedzīvotāju skaits (2014)^[2]	ISO 3166-2
Andoras la Veljas pagasts	Andorra la Vella	Andora la Velja	&000000000000001200000012	&000000000002261500000022 615	AD-07
Enkanas pagasts	Encamp	Enkana	&000000000000007400000074	&000000000001204100000012 041	AD-03
Eskaldesas - de Lorijas pagasts	Escaldes-Engordany	Eskaldesa - de Lorija	&000000000000004700000047	&000000000001400200000014 002	AD-08
Kaniljo pagasts	Canillo	Kaniljo	&0000000000000121000000121	&00000000000042700000004 270	AD-02
Lamasanas pagasts	La Massana	Lamasana	&000000000000006100000061	&000000000001007600000010 076	AD-04
Ordino pagasts	Ordino	Ordino	&000000000000008900000089	&00000000000046750000004 675	AD-05
Santžulijas de Lorijas pagasts	San Julián de Loria	Santžulija de Lorija	&000000000000006000000060	&00000000000092700000009 270	AD-06

Iedzīvotāji

Andorā dzīvo 85 082 iedzīvotāji un pēc iedzīvotāju skaita tā ir 201. lielākā valsts pasaulē. Andoras lielākā pilsēta un galvaspilsēta ir Andora la Velja, kurā dzīvo apmēram 22 000 iedzīvotāji. Andorieši ir minoritāte paši savā valstī un veido 33% no kopējā iedzīvotāju skaita. Spāņi veido 23%, portugāļi 21%, franči 17%, briti un itāļi 1%. Divas trešdaļas no iedzīvotājiem ir nepilsoņi un viņiem nav tiesību balsot. Saskaņā ar ANO datiem, Andorā ir viens no ilgākajiem mūža rādītājiem pasaulē. Pamatiedzīvotājus jeb andoriešus dēvē par kataloņiem, lai arī tas nav īsti precīzi, jo andorieši ir tauta pati ar savu izcelsmi.

Oficiālā valsts valoda ir katalāņu valoda, bet līdzīgas tiesības ir arī franču un spāņu valodām. Andora ir viena no retajām valstīm, kas saprotamu iemeslu dēļ nav parakstījusi Eiropas Nacionālo minoritāšu konvenciju.

Lielākā daļa iedzīvotāju jeb 90,1% ir katoļi, 2,1% ir protestanti, 1,8% pieder pie cita kristietības novirziena, 0,7% pieder pie citas reliģijas, bet 5,3% ir neticīgi.

Valdība

13. gadsimtā Andora nonāca Fuā grāfa un Katalonijas provinces Urgelas bīskapa valdījumā, mūsdienu Francijas un Spānijas teritorijā. No 13. gadsimta līdz pat 1993. gadam Andora bija Francijas un Spānijas pakļautībā. 1993. gada 14. martā tautas referendumā tika pieņemta jauna konstitūcija un Andora kļuva par neatkarīgu valsti.

Vienlaikus Andora ir arī grāfiste, ko pārvalda divi grāfi: Francijas prezidents un Spānijas bīskaps. Valsts vara ir kopējā ieleju padome vai parlaments, kas sastāv no 28 pārstāvjiem, kuri tiek ievēlēti uz 4 gadiem.

Atsauces

↑ [1] Arhivēts 2013. gada 10. augustā, Wayback Machine vietnē. Andoras neatkarība (angliski)
↑ «Departament d'Estudis i Estadística». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 10. decembrī. Skatīts: 2011. gada 15. februārī.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Andora.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)

[1] [1] Arhivēts 2013. gada 10. augustā, Wayback Machine vietnē. Andoras neatkarība (angliski)

[2] «Departament d'Estudis i Estadística». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 10. decembrī. Skatīts: 2011. gada 15. februārī.

[1]

[2]