Ansis Petrevics

Ansis Petrevics
	Latvijas tieslietu ministrs
	Amatā; 1926. gada 26. janvāris — 1926. gada 6. maijs
Premjerministrs	Kārlis Ulmanis
Priekštecis	Pēteris Juraševskis
Pēctecis	Erasts Bite
	Latvijas finanšu ministrs
	Amatā; 1928. gada 1. decembris — 1931. gada 26. marts
Premjerministrs	Hugo Celmiņš
Priekštecis	Roberts Liepiņš
Pēctecis	Jānis Annuss
	Latvijas iekšlietu ministrs
	Amatā; 1931. gada 27. marts — 1931. gada 5. decembris
Premjerministrs	Kārlis Ulmanis
Priekštecis	Eduards Laimiņš
Pēctecis	Marģers Skujenieks
Dzimšanas dati	1882. gada 6. martā; Grobiņas pagasts, Kurzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Latvija)
Miršanas dati	1941. gada 27. novembrī (59 gadu vecumā); Usoļlags Molotovas apgabals, PSRS (tagad Krievija)
Tautība	latvietis
Politiskā partija	Latvijas Radikāldemokrātiskā partija, Nacionālā apvienība
Profesija	advokāts
	Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordenis, 1. šķira

Ansis Petrevics (1882. gada 6. marts — 1941. gada 27. novembris) bija Latvijas jurists, politiķis un sabiedrisks darbinieks. Bijis Latvijas tieslietu (1926), finanšu (1928—1931) un iekšlietu ministrs (1931). Andreja Petrevica brālis.

Dzīvesgājums

Dzimis 1882. gada 6. martā Grobiņas pagasta "Vērpjos". Mācījās Grobiņas pamatskolā, vēlāk — Liepājas pilsētas skolā. Kā eksterns nokārtoja tautskolotāja eksāmenus. No 1902. līdz 1905. gadam bija skolotājs Pērkones pamatskolā, Skrundas draudzes skolā, pēc tam Rīgas Svētā Jāņa baznīcas skolā un Celma privātskolā. Latvijas delegāts Viskrievijas skolotāju kongresā. 1905. gadā sāka strādāt "Pēterburgas Avīžu" redakcijā. 1908. gadā pārcēlās uz Maskavu, kā eksterns nokārtoja ģimnāzijas gala pārbaudījumus.^[1]

No 1910. līdz 1912. gadam strādāja laikraksta "Dzīve" redakcijā Liepājā. 1913. gadā absolvēja Maskavas komercinstitūtu, bet 1916. gadā — Demidova juridisko liceju Jaroslavļas pilsētā. No 1915. līdz 1917. gadam strādāja par skolotāju uz Maskavu evakuētajā G. Odiņa tirdzniecības skolā, kā arī bija Zemstu un pilsētu savienības ierēdnis.^[1]

1918. gada decembrī atgriezās Latvijā, dzīvoja Liepājā, iecelts par Liepājas apgabaltiesas miertiesnesi. Bijis Lejaskurzemes apgabala pārvaldes juriskonsults. 1919. gada 11. jūnijā kļuvis par zvērinātu advokātu Jelgavā. No 1919. līdz 1920. gadam bija Tautas padomes loceklis no Latvijas Radikāldemokrātiskās partijas (vēlāk — Latvijas Darba partija). No 1919. līdz 1925. gadam bija Liepājas domes deputāts un Liepājas Latviešu biedrības priekšnieks. Piedalījies 2. (1925) un 3. Saeimas (1928) vēlēšanās, abas reizes neveiksmīgi.^[1]

1924. gada 9. jūlijā kļuvis par zvērinātu advokātu Rīgā. 1926. gada 26. janvārī iecelts par tieslietu ministru Kārļa Ulmaņa vadītajā valdībā, amatā bijis līdz valdības krišanai maijā. 1928. gada 1. decembrī kļuva par finanšu ministru Hugo Celmiņa Ministru kabinetā, amatā bijis līdz 1931. gada martam, kad viņu iecēla par iekšlietu ministru Ulmaņa jaunajā valdībā. Valdība beidza darbu decembrī, kad darbu uzsāka jaunais Saeimas sasaukums.^[1]

1929. gada janvārī ievēlēts Liepājas pilsētas domē no Nacionālās apvienības saraksta. Pēc 1931. gada atsāka zvērināta advokāta praksi Rīgā. No 1934. gada bija arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras loceklis.^[1]

Izsūtīšana un nāve

Padomju okupācijas laikā 1941. gada 14. jūnijā arestēts un izsūtīts uz Molotovas apgabala Usoļlagu, kur miris 27. novembrī.^[1]

Apbalvojumi

Polonia Restituta ordenis (Polija, 1929. gads)
Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordenis, 1. šķira (lielkrusts, 1930. gada novembris)^[2]

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 ^1,4 ^1,5 «Tieslietu ministri». Latvijas Vēstnesis. Skatīts: 2012.06.01.
↑ «Lietuvju ordenis mūsu finansu ministrim.». periodika.lv. Latvijas Kareivis. 1930-11-12. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-01-08. Skatīts: 2020-11-02.

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Pēteris Juraševskis	Latvijas tieslietu ministrs 1926. gada 26. janvāris — 1926. gada 6. maijs	Pēctecis: Erasts Bite
Priekštecis: Roberts Liepiņš	Latvijas finanšu ministrs 1928. gada 1. decembris — 1931. gada 26. marts	Pēctecis: Jānis Annuss
Priekštecis: Eduards Laimiņš	Latvijas iekšlietu ministrs 1931. gada 27. marts — 1931. gada 5. decembris	Pēctecis: Marģers Skujenieks

[lv-1] 1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 ^1,4 ^1,5 «Tieslietu ministri». Latvijas Vēstnesis. Skatīts: 2012.06.01.

[2] «Lietuvju ordenis mūsu finansu ministrim.». periodika.lv. Latvijas Kareivis. 1930-11-12. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-01-08. Skatīts: 2020-11-02.

[1]

[2]