Arturs Alberings

Arturs Alberings
	Latvijas Republikas Ministru prezidents
	Amatā; 1926. gada 7. maijs — 1926. gada 18. decembris
Prezidents	Jānis Čakste
Priekštecis	Kārlis Ulmanis
Pēctecis	Marģers Skujenieks
	Latvijas Republikas finanšu ministrs
	Amatā; 1926. gada 10. septembris — 1926. gada 18. decembris
Prezidents	Jānis Čakste
Premjerministrs	Arturs Alberings
Priekštecis	Jānis Blumbergs
Pēctecis	Voldemārs Bastjānis
	Latvijas Republikas zemkopības ministrs
	Amatā; 1931. gada 27. marts — 1931. gada 5. decembris
Prezidents	Alberts Kviesis
Premjerministrs	Kārlis Ulmanis
Priekštecis	Vilis Gulbis
Pēctecis	Vilis Gulbis
	Amatā; 1928. gada 1. decembris — 1930. gada 5. marts
Prezidents	Gustavs Zemgals
Premjerministrs	Hugo Celmiņš
Priekštecis	Vilis Gulbis
Pēctecis	Vilis Gulbis
Dzimšanas dati	1877. gada 8. janvārī; Rūjienas pagasts, Valmieras apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija
Miršanas dati	1934. gada 26. aprīlī (57 gadu vecumā); Rīga, Latvija
Tautība	latvietis
Politiskā partija	Latviešu zemnieku savienība
Dzīvesbiedrs(-e)	Magda
Profesija	agronoms

Arturs Alberings (1877. gada 8. janvāris [v.s. 1876. gada 26. decembris] — 1934. gada 26. aprīlis) bija Latvijas agronoms, politiķis un sabiedriskais darbinieks. Latviešu zemnieku savienības biedrs. Latvijas Ministru prezidents no 1926. gada maija līdz decembrim. Bijis arī Latvijas zemkopības ministrs.

Dzīvesgājums

Dzimis 1877. gada 8. janvārī Valmieras apriņķa Virķēnu "Klāvās" lauksaimnieka ģimenē. Mācījās Viļķenes pamatskolā un Harkivas lauksaimniecības vidusskolā, Norvēģijā studēja agronomiju, turpat un Vācijā papildinājis arī zināšanas zivkopībā. Krievijā strādāja par zemkopības un zivkopības skolas direktoru, kā arī muižu pārvaldnieku.^[1] Pēc atgriešanās Latvijā sāka vadīt kursus Rīgas Lauksaimniecības centrālbiedrībā, dibināja un vadīja lopu pārraudzības biedrības Rūjienas un Valmieras apkārtnē. Pēc Februāra revolūcijas 1917. gadā iesaistījies politikā. Augustā ievēlēts par Vidzemes Zemes padomes locekli. 1918. gada novembrī kā Latviešu zemnieku savienības pārstāvis kļuva par Tautas padomes locekli.^[1]

Politiskā darbība

Alberings tika ievēlēts Satversmes sapulcē. Darbojās agrārlietu un valsts nodevību lietu izmeklēšanas komisijās.^[2] 1922. gadā ievēlēts 1. Saeimā, bija tās priekšsēdētāja Frīdriha Vesmaņa pirmais biedrs.^[3] Arī 2. Saeimā bija priekšsēdētāja (šoreiz — P. Kalniņš) pirmais biedrs.^[4]

1926. gada maijā, pēc tam, kad nepieņemtā budžeta dēļ demisionēja Kārļa Ulmaņa vadītā valdība, izveidojās Alberinga Ministru kabinets. Septembrī Alberings sāka pildīt arī finanšu ministra pienākumus, sakarā ar līdzšinējā ministra Jāņa Blumberga demisiju. Decembrī Saeimā premjerministram Alberingam tika jautāts, kādēļ joprojām nav atrasts jauns finanšu ministrs, uz ko viņš atbildēja, ka viņš pats ir uzņēmies finanšu ministra amatu, nevis pilda pienākumus. Parlamenta vairākums šo skaidrojumu atzina par neapmierinošu, un valdība demisionēja.^[1]

Alberings kandidēja un tika ievēlēts arī 3. Saeimas vēlēšanās. Bija zemkopības ministrs Celmiņa otrajā (1928—1930) un Ulmaņa trešajā valdībā (1931).

Apbalvots ar 2. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni 1926. gadā.^[5] No 1926. gada rudens semestra ir studentu biedrības "Fraternitas Rusticana" goda filistrs.

Nāve

Arturs Alberings nomira 1934. gada 26. aprīlī pēc neilgas cīņas ar plaušu karsoni.^[6]

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 Rihards Treijs. Latvijas prezidenti 1918—1940. Latvijas Vēstnesis, 2004. ISBN 9984-731-47-2.
↑ H. Kārkliņš. Latvijas Satversmes Sapulces stenogramu satura rādītājs. Latvijas Republikas Saeima, 1925.
↑ H. Kārkliņš. Latvijas Republikas I. Saeimas stenogramas I. sesija. Latvijas Republikas Saeima, 1923.
↑ H. Kārkliņš. Latvijas Republikas II. Saeimas stenogramas I. sesija. Latvijas Republikas Saeima, 1925.
↑ Anita Bormane. «Triju Zvaigžņu ordenim 90: apbalvojuma dzimšana, nebūšanas un pārvērtības». LA.LV (latviešu), 2014-03-30. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-01-18. Skatīts: 2020-11-16.
↑ «Miris Artūrs Alberings». Jēkabpils Vēstnesis. 1934. gada 3. maijā. Kopā ar |accessdate= jālieto |url=

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Kārlis Ulmanis	Latvijas Ministru prezidents 1926. gada 7. maijs — 1926. gada 18. decembris	Pēctecis: Marģers Skujenieks
Priekštecis: Jānis Blumbergs	Latvijas finanšu ministrs 1926. gada 10. septembris — 1926. gada 18. decembris	Pēctecis: Voldemārs Bastjānis
Priekštecis: Vilis Gulbis Vilis Gulbis	Latvijas zemkopības ministrs 1928. gada 1. decembris — 1930. gada 5. marts 1931. gada 27. marts — 1931. gada 5. decembris	Pēctecis: Vilis Gulbis Vilis Gulbis

[prez-1] 1,0 ^1,1 ^1,2 Rihards Treijs. Latvijas prezidenti 1918—1940. Latvijas Vēstnesis, 2004. ISBN 9984-731-47-2.

[2] H. Kārkliņš. Latvijas Satversmes Sapulces stenogramu satura rādītājs. Latvijas Republikas Saeima, 1925.

[3] H. Kārkliņš. Latvijas Republikas I. Saeimas stenogramas I. sesija. Latvijas Republikas Saeima, 1923.

[4] H. Kārkliņš. Latvijas Republikas II. Saeimas stenogramas I. sesija. Latvijas Republikas Saeima, 1925.

[5] Anita Bormane. «Triju Zvaigžņu ordenim 90: apbalvojuma dzimšana, nebūšanas un pārvērtības». LA.LV (latviešu), 2014-03-30. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-01-18. Skatīts: 2020-11-16.

[6] «Miris Artūrs Alberings». Jēkabpils Vēstnesis. 1934. gada 3. maijā. Kopā ar |accessdate= jālieto |url=

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]