Iča
- Šis raksts ir par upi. Par citām jēdziena Iča nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Iča | |
|---|---|
 | |
  izteka ieteka | |
| Izteka | Mazais Čakšu ezers 56°38′04″N 27°21′03″E / 56.63444°N 27.35083°E |
| Ieteka | Aiviekste 56°52′10″N 26°59′13″E / 56.86944°N 26.98694°EKoordinātas: 56°52′10″N 26°59′13″E / 56.86944°N 26.98694°E |
| Caurteces valstis |  Latvija
|
| Garums | 71 km |
| Galvenās pietekas | Pauklīte, Tilža, Keiba, Zušupe, Juzupe, Starica, Uguļauka |
Iča ir upe Latvijā, tā ietilpst Daugavas baseinā un ir viena no Aiviekstes labā krasta pietekām. Tā iztek no Mazā Čakšu ezera, netālu no Ilzeskalna. Iča tek cauri Balvu un Rēzeknes novadam un pa Ludzas novada robežu.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]19. gadsimtā Iča tika izmantota baļķu pludināšanai. Ziemā sagatavotos kokmateriālus pieveda pie Ičas krastiem Grīstes un Izaudas pļavu teritorijā. Sākoties pavasara paliem, baļķus sasēja nelielos plostos un pludināja līdz Vīškaustiem. Tur upe bija platāka, tāpēc varēja izveidot lielākus plostus un virzīt tos uz Aivieksti. Tālāk tie pa Aivieksti un Daugavu tika pludināti uz Rīgu. Kādā pavasarī strādnieki izteica neapmierinātību ar Zaļmuižas muižnieka mazo samaksu par plostnieku darbu, sagriežot sasietos plostus šķērsām upei. Tie iesprūda krastos, izjuka, sablīvējās un izveidoja aizsprostu. Palu ūdens straume izskaloja gultni jaunā vietā. Tā Iča pagājušā gadsimtā izveidoja „jaunupi”.[1]
2013. gada oktobra vidū upē konstatēts toksisks piesārņojums, kura dēļ gājušas bojā zivis.
Upes lejtecē atrodas arheoloģiskie pieminekļi - Ičas apmetne, Upesgala apmetne.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Miglinieks, A. 2005. Nautrēnu novads.Latgales kultūras centra izdevniecība, Rēzekne
| ||||||||||
| ||||||||||