Tilža (upe)
| Tilža | |
|---|---|
  izteka ieteka | |
| Izteka | Ploskīnes pūrs 57°00′55″N 27°30′5″E / 57.01528°N 27.50139°E |
| Ieteka | Iča 56°47′28″N 27°16′31″E / 56.79111°N 27.27528°EKoordinātas: 56°47′28″N 27°16′31″E / 56.79111°N 27.27528°E |
| Garums | 40 km |
| Kritums | 30 m |
| Baseina platība | 239,2 km² |
| Galvenās pietekas | Diukšupe, Raicine, Vakša |
Tilža, arī Tilžupe un Tiļža, tek Austrumlatvijas zemienes ZA daļā pa Adzeles pacēlumu. Tilža ir Ičas labā pieteka un tās sateces baseina teritorija atrodas galvenokārt Balvu novadā.
Tilža sākas Ploskenas purva ZR malā, baseina augšdaļai piekļaujas arī Orlovas un Lutanānu purvs. Upe tek cauri Vectilžas ezeram. Posmā, kur Tilža tek līdztekus Kārsavas—Dubļukalna ceļam P48, kā arī Tilžas apdzīvotai vietai, upe līkumo pa samērā seklu ieleju. Savu tecējumu tā beidz, ietekot Ičas upē.
Tilžas upes lielākās pietekas ir Diukšupe, Raicine un Vakša.[1]
Ģeoloģiskā uzbūve un ģeomorfoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Upes baseina reljefs ir daudzveidīgs. Posmā no upes iztekas līdz Vectilžas ezeram baseinā sastopami pamatmorēnu līdzenumi, kas mijas ar Baltijas jūras agrāko stadiju smilšainiem līdzenumiem. Upes baseina vidusdaļā parādās tādas reljefa formas kā rievotās morēnas un flūtingi, kas ir veidojušies zemledus apstākļos. Adzeles pacēlumā flūtingi ir sastopami kā atsevišķi, vaļņu veidā, vai veido laukus, starp kuriem atrodas plaši pazeminājumi ar ezeriem un purviem. Tilžas baseina D daļā, kur tā ietek Ičā, pārsvarā atkal dominē Baltijas jūras agrāko stadiju smilšainie līdzenumi.
Augsne
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Izplatītas, galvenokārt, purvu kūdraugsnes upes baseina vidusdaļā. Baseina augšdaļā un nedaudz lejasdaļā, velēnu podzolaugsnes un pseidoglejotās uz mālsmilts un smilšmāla augšņu cilmieža sastāva. Pauguru virsotnēs sastopamas arī velēnu karbonātaugsnes. Tuvāk upes baseina D daļai ir zemākām vietām raksturīgas augsnes, tas ir, velēnu glejaugsne un velēnu podzolētā glejaugsne.
Augu un dzīvnieku valsts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Upes baseinā meži aizņem 31% teritorijas. Pārsvarā mežu platībās dominē skujkoki (priežu un priežu—egļu mežs), mitros reljefa pazeminājumos un nogāzēs — lapu koku meži. Upes krasti ir apauguši ar kokiem un krūmiem, it īpaši augštecē. Flora upes vidustecē ir nabadzīga. Aug niedres, meldri, glīvenes. Dažās vietās damaksnis, kūdrāji, platlapju audzes. Upe nav bagāta ar zivīm; pavasarī ap nārsta laiku barības meklējumos no Ičas upes iepeld asari, raudas, līdakas. Augštecē tās sastopamas reti. No citiem dzīvniekiem upē mīt bebri, vardes, ūdeles.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Informācija par objektu: Tilža». LĢIA vietvārdu datubāze. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra. Skatīts: 2020. gada 31. decembrī.